Semjons Nahimsons

Semjons Nahimsons (krievu: Семён Михайлович Нахимсон; dzimis 1885. gada 25. novembrī, miris 1918. gada 6. jūlijā) bija Latvijas ebreju izcelsmes revolucionārs. Pirmais Latviešu strēlnieku pulku komisārs no 1917. gada 20. oktobra.

Semjons Nahimsons Семён Михайлович Нахимсон Latviešu strēlnieku pulku komisārs Nahimsons Valkā 1917. gada septembrī Personīgā informācija Dzimis 1885. gada 25. novembrī Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (Latvija) Miris 1918. gada 6. jūlijā (32 gadi) Jaroslavļa, Padomju Krievija (Krievija) Nodarbošanās politiķis

Dzīvesgājums

Dzimis 1885. gadā Liepājā ebreju uzņēmēja ģimenē. 1902. gadā, mācoties Liepājas komercskolā, sāka darboties Bundā, bet 1904. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijā. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas bēga uz ārzemēm. 1907. gadā piedalījās KSDSP 5. kongresā Londonā, tad studēja filozofiju un ekonomiku Bernes universitātē.

1912. gadā atgriezās Krievijas impērijā, 1913. gadā viņu nometināja Liepājā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Nahimsons 1914. gadā pameta Liepāju, no 1915. gada dienēja Krievijas impērijas armijas medicīniskajā dienestā, 1917. gada februārī apsūdzēts spiegošanā un arestēts, bet pēc Februāra revolūcijas drīz vien atbrīvots. 1917. gada martā Nahimsonu ievēlēja par KSDSP boļševiku frakcijas (РСДРП(б)) Petrogradas komitejas locekli, viņš piedalījās partijas 6. kongresā. No 1917. gada augusta Nahimsons aktīvi darbojās Ziemeļu frontes 12. armijā kā boļševiku aģitators, 1917. gada 18. oktobrī viņu ievēlēja par 12. armijas Kara revolucionārās komitejas locekli, tad 28. oktobrī par Latviešu strēlnieku pulku komisāru, 14. novembrī par Iskosola (исполком Совета солдатских депутатов, Искосол) priekšēdētāju, bet 18. decembrī par Latviešu korpusa politisko komisāru. 1917. gada novembrī Ziemeļu frontes karavīri viņu ievēlēja par savu pārstāvi Krievijas Satversmes sapulcē, kas sanāca 1918. gada janvārī. Pēc Vācijas karaspēka operācijas "Dūres sitiens" apsūdzēts par 10 000 rubļu piesavināšanos, taču attaisnots. 1918. gada aprīlī par Latviešu strēlnieku divīzijas komisāru kļuva Kārlis Pētersons.

1918. gada 30. maijā Nahimsonu iecēla par Jaroslavļas kara apgabala komisāru, šajā amatā viņš vadīja mobilizāciju Sarkanajā armijā. 1918. gada 4. jūlijā Nahimsonu iecēla par Jarolavļas guberņas iazpildkomitejas priekšēdētāju, 6. jūlijā nogalināts Jaroslavļas sacelšanās sākumā. Apglabāts Petrogradas Marsa laukumā.

Ārējās saites

• Par Nahimsonu (krieviski)