Seiko Hasimoto

Japānas politiķis

Seiko Hasimoto (japāņu: 橋本 聖子, Seiko Hashimoto; dzimusi 1964. gada 5. oktobrī)[1] ir Japānas politiķe, bijusī ātrslidotāja un treka riteņbraukšanas sprintere. Kā sportiste visvairāk reižu pārstāvējusi Japānu olimpiskajās spēlēs — pēc kārtas četrās ziemas (1984—1994) un trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1988—1996).[2] Šobrīd viņa ir Japānas Padomnieku palātas (parlamenta augšpalātas) deputāte no Liberāli demokrātiskās partijas, kā arī ir Japānas slidošanas federācijas prezidente.

Seiko Hasimoto
橋本 聖子
Padomnieku palātas deputāte
Amata sākums
1995. gada 21. jūlijs

Dzimšanas dati 1964. gada 5. oktobrī (59 gadi)
Valsts karogs: Japāna Hajakita, Hokaido, Japāna
Tautība japāniete
Politiskā partija Liberāli demokrātiskā partija
Bērni trīs

No 2019. gada septembra viņa bija Japānas īpašo uzdevumu ministre Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu jautājumos, līdz 2021. gada februārī kļuva par Tokijas spēļu orgkomitejas prezidenti.

Dzīves sākums un sportistes karjera labot šo sadaļu

Medaļas
Pārstāvētā valsts:   Japāna
ātrslidošana
Olimpiskās spēles
Bronza Albervila 1992 1500 metri
Pasaules čempionāts
Sudrabs Kalgari 1990 Vispusīgums
Bronza Hērenvēna 1989 Sprints
Bronza Hērenvēna 1992 Vispusīgums
Āzijas ziemas spēles
Zelts Saporo 1986 500 m
Zelts Saporo 1986 1500 m
Zelts Saporo 1990 500 m
Zelts Saporo 1990 1000 m
Zelts Saporo 1990 1500 m
Zelts Saporo 1990 3000 m
treka riteņbraukšana
Āzijas spēles
Bronza Hirosima 1994 Individuālā iedzīšana
Āzijas čempionāts
Sudrabs Kesonsitija 1995 Sprints

Hasimoto dzimusi Hajakitā, Hokaido, 1964. gadā. Tēvs deva viņai vārdu Seiko (olimpiskā lāpa; seika 聖火), ietekmējoties no tajā gadā notikušajām Tokijas olimpiskajām spēlēm. 1983. gadā viņa pabeidza ar Komazavas universitāti saistītu vidusskolu un uzsāka darbu Fuji Kyuko dzelzceļa uzņēmumā.[1]

Seiko pirmās olimpiskās spēles bija 1984. gadā Sarajevā, piedaloties ātrslidošanas sacensībās 500, 1000, 1500 un 3000 m distancē. 1988. gada olimpiskajās spēlēs Kalgari viņa ieņēma piekto vietu gan 500, gan 1000 m distancē. Savās trešajās ziemās olimpiskajās spēlēs 1992. gadā Albervilā viņa ieguva bronzas medaļu 1500 m distancē. Seiko piedalījās arī 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, ieņemot sesto vietu 3000 m distancē.[2]

Seiko startēja arī treka riteņbraukšanas sacensībās. Viņas pirmās vasaras olimpiskās spēles bija 1988. gadā Seulā, kur viņa ieguva piekto vietu sprintā. 1992. gada olimpiskajās spēles Barselonā viņa ieguva vienpadsmito vietu 3000 m individuālajā iedzīšanas braucienā un devīto vietu 1996. gadā Atlantā punktu sacensībās.[2]

Karjera politikā labot šo sadaļu

Hasimoto 1993. gadā aizgāja no darba Fuji Kyuko un pievērsās politikai. 1995. gadā tika ievēlēta par Japānas likumdevēja augšpalātas deputāti. Pārvēlēta trīs vēlēšanās pēc kārtas. No 2000. līdz 2001. gadam bijusi Hokaido attīstības departamenta viceministre, no 2001. līdz 2003. gadam vadījusi izglītības komiteju, kopš 2003. gada bijusi Liberāli demokrātiskās partijas ģenerālsekretāre, no 2008. līdz 2009. gadam bijusi ārlietu ministrijas valsts sekretāre Taro Aso administrācijā.[1]

2000. gadā Hasimoto piedzima meita, pēc tam divi dēli. Sākotnēji darba laikā viņa uzticēja bērnu pieskatīšanu saviem darbiniekiem, bet pēc tam virzīja iniciatīvu Japānas parlamentā izveidot bērnudārzu; tas tika izveidots 2010. gadā.[3]

Pēc Tokijas gubernatora Naoki Inoses atkāpšanās 2013. gada 19. decembrī viņa tika uzskatīta par iespējamu amata pretendenti, ko izraudzītu 2014. gada februārī gaidāmajās vēlēšanās.[4] Partija telefonbalsojumā 20. decembrī izslēdza viņas vārdu no kandidātu saraksta saistībā ar viņas pienākumiem kā Japānas sportistu delegācijas vadītāju 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.[5]

2019. gada septembrī viņa kļuva par Japānas īpašo uzdevumu ministri Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu jautājumos. 2021. gada 18. februārī viņa no šī amata atkāpās, lai pārņemtu Tokijas spēļu orgkomitejas prezidentes amatu no bijušā Japānas premjerministra Josiro Mori, kurš no amata atkāpās pēc komitejas sanāksmē izteiktiem seksistiskiem komentāriem.[6]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «議員情報». House of Councillors, National Diet of Japan. Skatīts: 2013. gada 20. decembris.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Seiko Hashimoto». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. decembris.
  3. «"国会保育園"オープンへ 橋本聖子さんら「利用したい」». 日本経済新聞. 2010. gada 4. augusts. Skatīts: 2013. gada 20. decembris.
  4. «猪瀬知事が辞職表明 「都政を停滞させられない」». 日本経済新聞. 2013. gada 19. decembris. Skatīts: 2013. gada 20. decembris. 自民党の石破茂幹事長は19日午前、東京都連幹部と協議し、年内の候補者決定を目指す方針を確認した。党内では小池百合子元防衛相や下村博文文部科学相、橋本聖子参院議員らの名前が取り沙汰されている。7月の参院選への出馬を見送った元新党改革代表の舛添要一氏、日本維新の会を離党して衆院議員を辞職した東国原英夫氏らの名前も浮上している。
  5. «都知事選「勝てる候補」は? 自民、7氏選び世論調査». 日本経済新聞. 2013. gada 21. decembris. Skatīts: 2013. gada 24. decembris.
  6. «Female ex-Olympic athlete Hashimoto takes over as Tokyo Games chief». english.kyodonews.net. Kyodo News. 2021. gada 18. februāris. Skatīts: 2021. gada 18. februāris.

Ārējās saites labot šo sadaļu