Savrupinājums

Piemēri
Mārītes, košas un klusas, bija it visur. Latvijas, mūsu dzimtenes, vēsture ir plaša un notikumiem bagāta. Tur, pie jūras, ir patīkami vēss. Darbs — tas ir galvenais dzīvē.

Savrupinājums ir teikuma locekļa vai tā grupas nošķīrums teikumā. Savrupinājums tiek lietots kāda teikuma locekļa precizēšanai, niansēšanai, paskaidrošanai. Parasti tiek savrupināti teikuma palīglocekļi, retāk — virslocekļi.^[1] Savrupinājumus tekstā atdala ar komatiem vai domuzīmēm, runā — pauzi. Savrupināt var teikuma priekšmetu, papildinātāju, apzīmētāju, pielikumu, apstākli un dubultlocekli.^[2]

Parasti savrupinājums tiek veidots, novietojot teikuma locekli neparastā vietā, piemēram, savrupināts pielikums atrodas aiz paskaidrojamā vārda teikumā ("Sniegpulkstenītes, pavasara vēstnieces, priecē mūsu sirdis" — pavasara vēstnieces ir savrupināts pielikums, sniegpulkstenītes — paskaidrojamais vārds).

Īpašs savrupinājuma paveids ir divdabja teiciens.

Skatīt arī

Iestarpinājumi, iespraudumi un paskaidrojošas vārdu grupas

Atsauces

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 619. lpp.
↑ Savrupinājuma jēdziens Arhivēts 2015. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., valoda.ailab.lv

Ārējās saites

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lpe-1] Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 619. lpp.

[ailab1-2] Savrupinājuma jēdziens Arhivēts 2015. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., valoda.ailab.lv

[1]

[2]