Piemēri
  1. Mārītes, košas un klusas, bija it visur.
  2. Latvijas, mūsu dzimtenes, vēsture ir plaša un notikumiem bagāta.
  3. Tur, pie jūras, ir patīkami vēss.
  4. Darbs — tas ir galvenais dzīvē.

Savrupinājums ir teikuma locekļa vai tā grupas nošķīrums teikumā. Savrupinājums tiek lietots kāda teikuma locekļa precizēšanai, niansēšanai, paskaidrošanai. Parasti tiek savrupināti teikuma palīglocekļi, retāk — virslocekļi.[1] Savrupinājumus tekstā atdala ar komatiem vai domuzīmēm, runā — pauzi. Savrupināt var teikuma priekšmetu, papildinātāju, apzīmētāju, pielikumu, apstākli un dubultlocekli.[2]

Parasti savrupinājums tiek veidots, novietojot teikuma locekli neparastā vietā, piemēram, savrupināts pielikums atrodas aiz paskaidrojamā vārda teikumā ("Sniegpulkstenītes, pavasara vēstnieces, priecē mūsu sirdis" — pavasara vēstnieces ir savrupināts pielikums, sniegpulkstenītes — paskaidrojamais vārds).

Īpašs savrupinājuma paveids ir divdabja teiciens.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 619. lpp.
  2. Savrupinājuma jēdziens Arhivēts 2015. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., valoda.ailab.lv

Ārējās saites labot šo sadaļu