Iestarpinājumi, iespraudumi un paskaidrojošas vārdu grupas

Iestarpinājums, iespraudums un paskaidrojoša vārdu grupa ir sintaktisks elements vai veidojums, kas tiek atdalīts no pārējā teikuma ar pieturzīmēm, tomēr tam ir īpašs saistījums ar kādu vārdu teikumā vai arī ar visu teikumu kopumā.[1] Latviešu valodā ir atšķirības visu trīs terminu lietojumā, iedalījumā, tāpat krustojas to izmantojums.[1]

Iestarpinājumi un iespraudumi parasti nepieder pie attiecīgā teikuma teikuma locekļiem.[1] Ja to veido pilnnozīmes vārdu savienojums vai teikums, tad šajā veidojumā var būt gan teikuma virslocekļi, gan arī palīglocekļi.[1]

Dažas vārdformas var būt ne tikai iespraudumi vai iestarpinājumi, bet arī veikt virsteikuma funkciju, ja vien atrodas teikuma sākumā. Pie šādām vārdformām pieder, piemēram, iespējams, saprotams, cerams, jāatzīst, liekas.[1]

Šie veidojumi raksturīgi zinātniskajam stilam, kā arī publicistikai, plašsaziņas līdzekļu valodai.[1]

Veidotāji labot šo sadaļu

Iestarpinājumu vai iespraudumu var veidot:

  • viens pilnnozīmes vārds
    • iespējams, jādomā, galvenokārt, liekas, pirmkārt, teiksim, zināms u.c.;
  • prepozicionāls savienojums
    • bez šaubām, par laimi, par spīti u.c.;
  • vārdu savienojums, kas sastāv no vismaz diviem pilnnozīmes vārdiem
    • tavu brīnumu, pēc manām domām, vārdu sakot u.c.;
  • predikatīva vienība (nepaplašināts vai paplašināts teikums)
    • tas nozīmē, kā autors atzīst, ja atmiņa neviļ u.c.[1]

Paskaidrojošu vārdu grupu var veidot:

  • vārdu savienojums;
  • teikums;
  • vārdu savienojums, kam pakārtots palīgteikums;
  • vairāki teikumi.[1]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 822.—824. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.

Ārējās saites labot šo sadaļu