Ārstniecības ziepjusakne
Ārstniecības ziepjusakne (latīņu: Saponaria officinalis) ir augu suga ziepjusakņu ģintī.
| Ārstniecības ziepjusakne | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Ziepjusaknes (Saponaria) |
| Suga | Ārstniecības ziepjusakne (Saponaria officinalis) |
 Ārstniecības ziepjusakne Vikikrātuvē | |
Tā savvaļā ir sastopama Centrāleiropā un Dienvideiropā, kas kultivēšanas dēļ plaši ieviesusies visā kontinentā, tostarp ir pilnīgi naturalizējusies visā Latvijas teritorijā. Grupas aug upju krastos, mežu un ceļu malās, kā arī dažādās nezālienēs.[1]
Ārstniecības augs.[1]
Apraksts labot šo sadaļu
Ārstniecības ziepjusakne ir daudzgadīgs, 30—80 cm garš lakstaugs ar ložņājošu sakneni, augs parasti veido skraju ceru. Stublājs ir stāvs, kails, nezaro vai mazliet zaro ziedkopā, pie pamata bieži ar violetu nokrāsu. Lapas ir novietotas pretēji, tās ir iegarenas vai eliptiskas, 4—9 cm garas un 1—4 cm platas, augšējās ir sēdošas, bet apakšējās ar īsu kātu. Lapas mala ir gluda, tās gals ir smails, uz plātnes labi izšķiramas 3 dzīslas.[1]
Ziedi ir piramidālā dihāzijā stublāja galotnē. Zieda kauss ir zaļgandzeltens, cilindrisks un saaudzis, 1,5—2 cm garš. Vainaglapas ir gaišsārtas, retāk gandrīz baltas, 2,5—3,5 cm garas un ar jomainu galu. Auglis ir cilindriska viencirkņa pogaļa ar 4 zobiņiem, kas aptuveni kausa garumā. Augs zied no jūnija līdz septembrim.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «ārstniecības ziepjusakne - Saponaria officinalis L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-04-27.