Solforda
- Šis raksts ir par pilsētu. Par administratīvu vienību skatīt rakstu Solforda (boro).
Solforda (angļu: Salford; izrunā: /ˈsɒlfərd/) ir katedrāles lielpilsēta Anglijā, Lielās Mančestras metropoles grāfistē, Solfordas metropoles boro lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes vidusdaļā pie Ērvelas upes, kas to atdala no grāfistes galvenās pilsētas Mančestras centra un 333 km no valsts galvaspilsētas Londonas; viena no lielākajām Mančestras piepilsētām.
Solforda | |
---|---|
pilsēta | |
Salford | |
| |
Koordinātas: 53°29′15″N 2°17′24″W / 53.48750°N 2.29000°WKoordinātas: 53°29′15″N 2°17′24″W / 53.48750°N 2.29000°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Valsts daļa | Anglija |
Reģions | Ziemeļrietumanglija |
Grāfiste | Lielā Mančestra |
Metropoles boro | Solforda |
Platība | |
• Kopējā | 21 km2 |
Augstums | 40 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 129 794 |
• blīvums | 6 180,7/km² |
Laika josla | GMT (UTC+0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Pasta kods | M3, M5–M7, M50 |
Mājaslapa |
salford |
Solforda Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPilsētas nosaukums cēlies no senangļu valodas Sealhford — ‘brasls pie vītoliem’. Vēstures avotos 1169. gada nodokļu ruļļos minēta (pipe rolls) kā Sauford.
Pirms romiešu iekarojuma apvidu apdzīvoja brigantu ciltis, kurām Ērvelas pretējā krastā mūsdienu Mančestras centrā bija nocietināta apmetne. Romiešu Britānijas laikā brigantu apmetnes vietā tika uzbūvēts Mamuciumas (Mamucium) cietoksnis, ap kuru pletās civilā piepilsēta, bet lauksaimnieku fermas pletās arī upes pretējā krastā Solfordas teritorijā.
Pēc romiešu aiziešanas 410. gadā apvidus nonāca sakšu valdījumā, bet vēlāk to iekaroja dāņi.[1] Agrīnajos viduslaikos te apmetās angli un kā vēstīts Anglosakšu hronikā, Sealhford bija Nortambrijas sastāvā, līdz to 923. gadā iekaroja Edvards Vecākais.
Pēc Anglijas karalistes nodibināšanās Solforda kļuva par plaša lauksaimniecības apgabala centru, bet no 1066. gada – par centru Solfordas kiligundai, kas aizņēma teritoriju starp Mērzi un Riblas upēm ap 900 km² platībā. 1228. gadā karalis Henrijs III piešķīra Solfordai tirgus hartiju, bet 1230. gadā Česteras grāfs piešķīra Solfordai brīvā boro statusu.
Līdz Anglijas industriālajai revolūcijai Solfordā bija senas tekstilrūpniecības tradīcijas – šeit ražoja dažādus vilnas izstrādājumus. Pilsētā bija attīstīta infrastruktūra un tirdzniecības tradīcijas, kā arī ūdens resursi dzirnavu darbināšanai. Lai arī Solforda sekoja līdzīgam industriālās attīstības modelim kā Mančestrai, lielākā daļa uzņēmumu deva priekšroku būvēt savas ražotnes Ērvelas Mančestras pusē, un līdz ar to Solforda neattīstījās kā komerciāls centrs tādā pašā veidā kā tās kaimiņš.[2] Līdz ar tvaika dzinēju ieviešanu tekstilrūpniecībā ražotnes sāka plaši attīstīties arī Solfordā.
Stimulu pilsētas attīstībai deva arī kuģojamo kanālu izbūve pilsētā – Bridžvoteras kanāls 1761. gadā un sevišķi Mančestras kuģu kanāls 1894. gadā, kas ļāva Solfordai attīstīties kā iekšzemes ostai. Pie kanāla izbūvētie Solfordas doki deva darba vietas 3000 strādniekiem. 1914. gadā Mančestras osta, kuras doki atradās Solfordā, bija viena no pasaules lielākajām ostām, kas apgrozīja 5% no valsts importa un 4,4% no eksporta. Galvenās preces bija kokvilna, labība, vilna, tekstilrūpniecības mašīnas un tvaika lokomotīves.[3]
Industriālās revolūcijas ietekme uz Salfordu ir aprakstīta kā «fenomenāla». Teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu rūpniecības metropoli; rūpnīcas nomainīja lauksaimniecību, un iedzīvotāju skaits no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem. Līdz 19. gadsimta beigām tas bija pieaudzis līdz 220 tūkstošiem. 1844. gadā Solfordai piešķīra municipālā boro statusu, 1888. gadā – grāfistes boro statusu, bet 1926. gadā – lielpilsētas statusu.[4]
20. gadsimta pirmajā pusē Solfordā sākās rūpniecības noriets, ko ietekmēja 1920. un 1930. gadu Lielā depresija, transporta infrastruktūras attīstība, ārvalstu konkurence un citi faktori. No 1921. līdz 1939. gadam pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās par 29%, kas bija pārliecinoši augstākais Ziemeļrietumanglijā.[5] 1931. gada pētījums uzrādīja, ka Solfordā ir vieni no valstī sliktākajiem graustu rajoniem, kur mājokļi bija žurku apsēsti un bez sanitārajām ērtībām. 1933. gadā tika uzsākts pilsētas renovācijas projekts, kas turpinājās līdz pat 1970. gadiem. Neskatoties uz attīstības projektiem, 1980.–1990. gados pilsētā bija augsts bezdarba un noziedzības līmenis. 2005. gada augustā Channel 4 televīzijas aptaujā pilsēta tika novērtēta kā 9. sliktākā dzīvesvieta Apvienotajā Karalistē, pamatojoties uz noziedzības, izglītības, vides, dzīvesveida un nodarbinātības kritērijiem.[6]
Sports
labot šo sadaļuSolfordā bāzējas Anglijas regbija-13 Superlīgas klubs Sarlford Red Devils, kas sešas reizes bijis līgas čempions un vienu reizi izcīnījis Izaicinājuma kausu. Pilsētā bāzējas arī Premiership Rugby regbija-15 klubs Sale Sharks un Anglijas futbola līgas 2. divīzijas klubs Salford City.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cyril Bracegirdle. «The Dark River, Altrincham: Sherratt, (1973) p. 18, ISBN 0-85427-033-7».
- ↑ McNeil, R.; Nevell, M. A Guide to the Industrial Archaeology of Greater Manchester. Association for Industrial Archaeology, 2000. ISBN ISBN 0-9528930-3-7 .
- ↑ Glynis Cooper. Salford: An Illustrated History. The Breedon Books Publishing Company,, 2005. ISBN ISBN 1-85983-455-8 .
- ↑ «Page 2776 | Issue 33154, 23 April 1926 | London Gazette | The Gazette». www.thegazette.co.uk. Skatīts: 2024-10-17.
- ↑ «UK Government Web Archive». webarchive.nationalarchives.gov.uk. Skatīts: 2024-10-17.
- ↑ «Hull 'worst place to live in UK'» (en-GB). 2005-08-10. Skatīts: 2024-10-17.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solforda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)