Nortambrija

Nortambrija bija anglosakšu karaliste 7.–10. gadsimtā, kura atradās mūsdienu Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidaustrumos.

latīņu: Regnum Northanhymbrorum (senangļu): Norþanhymbra rīċe Nortambrija monarhija [[Bernīcija|←]] 654 – 954 [[Image:|border|30px]] [[Skandināvu Jorka|→]]   [[Image:|border|30px]] [[Anglijas Karaliste|→]] Location of Nortambrijas Karaliste Nortambrija ap 802. gadu (dzelteni-oranžā krāsā). Pārvaldes centrs Bamboro pils, Jorka Valoda(s) latīņu valoda, Senangļu valoda, Sennorvēģu valoda Reliģija pagānisms, kristietība Politiskā struktūra monarhija Vēsturiskais laikmets Heptarhija  - Dibināta 654  - Likvidēta 954 Nauda skīts, Angļu penijs Mūsdienās Oficiālā mantiniece: Apvienotā Karaliste

Vēsture

Ap 556. gadu anglosakši Britānijā nodibināja septiņas ķēniņvalstis, ko vēlāk sāka dēvēt par Heptarhiju. Nortambrija kļuva par ietekmīgāko. Tajā valdīja trīs spēcīgi valdnieki Edvins (Edwin, 616—632), Osvalds (Oswald, 633—641) un Osvijs (Oswiu, 641—670).

7. un 8. gadsimtā Nortambrijā uzplauka mākslas, reliģijas un citi intelektuālie sasniegumi, no šejienes izplatījās ķeltu kristietība un šis laiks tiek dēvēts par Zelta laikmetu. Eidans (600-651) nodibināja klosteri Lindisfārnā, Katberts kā eremīts dzīvoja Inerfārnā un tika uzskatīts par svēto, Beda Cienījamais (673-735) bija viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem, viņš sarakstīja "Angļu cilšu baznīcas vēsturi". Tomēr 867. gadā dāņi iekaroja Nortambriju.

886. gadā Jorkā un Nortambrijā sāka valdīt dāņu ieliktenis. 10. gadsimta sākumā Nortambrijai uzbruka citi vikingi no rietumiem, no Īru jūras, tajā pašā laikā pastiprinājās spiediens no ziemeļiem, no Skotijas. Pēc tam, kad dāņi 944. gadā pameta Jorku, nodibinājās Nortambrijas grāfiste.

1066. gadā Viljams Iekarotājs kļuva par Anglijas karali un viņam nācās atzīt tālās Nortambrijas nosacīto patstāvību, lai atvairītu skotu uzbrukumus. Tomēr Nortambrijā sākās sacelšanās pret normaņiem un viņi sarīkoja asiņainu reidu. Normaņi 1080. gadā uzcēla Ņūkāslu, lai pārvaldītu reģionu.

Mūsdienās Nortambrija ir sadalīta vairākās administratīvajās vienībās. Tajā lieto īpašu angļu valodas dialektu, kurā saglabātas senās angļu (senģermāņu) un britu vikingu valodu izpausmes.

Nortambrijas iepazīšana

Nortambrijas piekrastē ir daudz vēsturisku apskates vietu, visievērojamākā ir Lindisfārnas klostera un pils drupas. Pilis atrodamas arī Bemboro, Enikā un Vokervērtā. Iekšzemē plešas plaši lauki un Nortamberlendas nacionālā parka teritorijas. Ievērību pelna Daremas pils un katedrāle, kā arī Ņūkāsla.

Čevjotu kalni

Kailie, vientulīgie tīreļi veido dabisku robežu starp Skotiju un Angliju. Dabu šeit gandrīz nemaz nav skārusi cilvēka roka, tomēr šī zeme var lepoties ar garu vēsturi. Šejienes ceļus un takas ir minuši romiešu leģionāri, skotu un angļu karavīri, lopu dzinēji un viskija kontrabandisti.

Adriāna mūris

Mūsu ēras 120. gadā pēc imperatora Adriāna pavēles sākās darbs pie 117 km gara mūra celtniecības. Visa mūra garumā tika izvietotas armijas daļas un ik pēc 8 km tika celti lieli torņi, kas vēlāk pārtapa par cietokšņiem. Mūris tika pamests novārtā, kad 383. gadā romieši atkāpās no Britānijas. Mūris stiepjas no vienas piekrastes līdz otrai.

Ārējās saites

• Lowlands-L, An e-mail discussion list for those who share an interest in the languages & cultures of the Lowlands
• Lowlands-L in Nothumbrian
• Northumbrian Language Society
• Northumbrian Small Pipes Encyclopedia
• Northumbrian Traditional Music
• Visit Northumberland – The Official Visitor Site for Northumberland