Saldlapu tragantzirnis
Saldlapu tragantzirnis (Astragalus glycyphyllos) ir tragantzirņu suga. Tā ir sastopama dažviet Āzijā un Eiropā, tostarp nereti visā Latvijā, kur tā ir visbiežāk sastopamā tragantzirņu suga. Augi veido dažāda lieluma grupas krūmainās pļavās, mežmalās, izcirtumos, kā arī upju krastu nogāzēs un ceļmalās. Priekšroku dod kaļķainām augsnēm.[1]
| Saldlapu tragantzirnis Astragalus glycyphyllos (Linnejs) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Ģints | Tragantzirņi (Astragalus) |
| Suga | Saldlapu tragantzirnis (Astragalus glycyphyllos) |
 Saldlapu tragantzirnis Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuSaldlapu tragantzirnis ir daudzgadīgs, 40—150 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir gulošs, galotnē pacils, parasti apaļš, kails un bagātīgi zaro. Lapas sastāv no 9—15 nepāra plūksnaini saliktām lapiņām. Lapiņas iegareni ir olveidīgas vai eliptiskas, to mala ir gluda un gals strups. Pie lapas pamata ir nelielas, brīvas pielapes. Ziedu ķekari ir īsāki nekā lapas. Ziedi diezgan blīvā olveidīgas formas ķekarā. Kauss ir zvanveidīgs, galā ar nevienādiem, īlenveida zobiņiem. Zieda vainags ir zaļgandzeltens, karogs piekļauts pie citām vainaga daļām. Visas vainaga daļas apmēram vienāda garuma (laiviņa mazliet īsāka). Pākstis ir sirpjveidīgi izliektas, īsi un skraji apmatotas. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «saldlapu tragantzirnis - Astragalus glycyphyllos L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-02-22.