Salīdzinošā novērtēšana

Salīdzinošā novērtēšana jeb benčmarkings (angļu: benchmarking) ir novērtēšanas un uzlabošanas metode, kas apzīmē vienas organizācijas procesa salīdzināšanu ar citas organizācijas rezultātiem, kā arī labāko industrijas piemēru pētīšanu. Parasti tiek salīdzināta un vērtēta kvalitāte, laiks un izmaksas. Salīdzinošās novērtēšanas procesa gaitā vadība identificē veiksmīgākos uzņēmumus industrijā vai tirgū, kurus vieno līdzīgi vai tie paši biznesa mērķi, un tiek salīdzināti esošie uzņēmuma biznesa procesi ar veiksmīgākajiem industrijā. Analizējot specifiskus indikatorus, tiek iegūta lietderīga informācija par to, kā uzņēmumi sasniedz mērķus un kādi biznesa procesi sekmē izdošanos. Salīdzinošās novērtēšanas galvenais mērķis ir mācīties no labākajiem piemēriem biznesā un uzlabot uzņēmuma esošos procesus.[1]

Salīdzinošās novērtēšanas procesa laikā nereti tiek uzdoti trīs svarīgi jautājumi:

  1. Kurš darbojas labāk?
  2. Kāpēc tie darbojas labāk?
  3. Kādas darbības jāveic, lai arī mēs darbotos labāk?

Salīdzinošās novērtēšanas process nav universāls, to ir nepieciešams pielāgot attiecīgajam biznesam un vajadzībām. Tā kā pēdējo gadu laikā bizness ir pieņēmis salīdzinošo novērtēšanu kā pienācīgu salīdzināšanas un uzlabošanas procesu, tad arī literatūras materiāli ir bagāti ar dažādu metodoloģiju aprakstiem. Roberts Kamps, viens no pirmajiem, kas 1989. gadā sarakstīja grāmatu par salīdzinošo novērtēšanu, ir izvirzījis 12 soļu metodi tās veikšanai:

  1. Izvēlies subjektu
  2. Definē procesu
  3. Identificē potenciālos partnerus
  4. Identificē datu avotus
  5. Apkopo datus un izvēlies partnerus
  6. Nosaki atšķirību
  7. Izveido procesa atšķirības
  8. Izvirzi mērķa darbību
  9. Komunicē
  10. Pielāgo mērķus
  11. Praktizē
  12. Pārskati un uzlabo[2]

Metodoloģija

labot šo sadaļu
  • Identificē problēmu jomas: salīdzinošā novērtēšana var tikt piemērota gandrīz jebkuram biznesa procesam vai funkcijai, un var būt nepieciešamas dažādas pētījuma tehnikas, kā, piemēram, neformālas diskusijas ar klientiem, darbiniekiem, piegādātājiem; fokusgrupas; padziļināti mārketinga pētījumi; kvantitatīvie pētījumi; aptaujas; procesu kartografēšana; kvalitātes nobīžu pētījums; finanšu rādītāju analīze; utt. Pirms dziļākas salīdzināšanas ar citām kompānijām ir svarīgi pārzināt organizācijas funkcijas un procesus.
  • Identificē citus uzņēmumus vai industrijas, kam piemīt līdzīgi procesi: piemēram, ja uzņēmums ir ieinteresēts attīstīt elektronisko klientu reģistrēšanas sistēmu medicīnas iestādē, tad būtu nepieciešams identificēt arī citas industrijas, kur aktīvi piedāvā šo iespēju, piemēram finanšu uzņēmums, kurš piedāvā klientiem attālināti piereģistrēties uz konsultāciju.
  • Identificē organizācijas, kas ir līderi noteiktajā jomā: ir nepieciešams atrast visveiksmīgākos uzņēmumus noteiktajā jomā vai procesā neatkarīgi no industrijas vai valsts, kur tiek organizēts bizness. Konsultējies ar klientiem, piegādātājiem, finanšu analītiķiem, biznesa partneriem un presi, lai noteiktu uzņēmumus, kurus būtu vērts ņemt par piemēru tālākajam pētījumam.
  • Aptaujā kompānijas par mērījumiem un darbībām: kompāniju mērķi ir saistīti ar noteiktiem biznesa procesiem, tādēļ ir nepieciešams piemērot detalizētas aptaujas par mērījumiem un darbībām, kā arī līderu kompānijām.
  • Apmeklē “labāko piemēru” kompānijas, lai identificētu līderu pieredzi: parasti kompānijas ir ar mieru apmainīties ar informāciju, ja tas ir izdevīgi abām pusēm, un dalīties ar rezultātiem salīdzinošās novērtēšanas grupas robežās.
  • Realizē jaunas un uzlabotas biznesa darbības: izmanto līderu pieredzi un to veiktās darbības, lai attīstītu plānus, kas iekļauj noteiktu iespēju identificēšanu, projektu finansēšanu un ideju pārdošanu organizācijā ar mērķi uzlabot procesus, gūt pievienoto vērtību.[3]

Salīdzinošajā novērtēšanā ir trīs izmaksu tipi:

  • Apmeklējuma izmaksas — visas izmaksas, kas saistītas ar vizīti, piemēram, viesnīca, transporta izdevumi, ēdienreižu izdevumi utt.
  • Laika izmaksas — salīdzinošās novērtēšanas komanda investēs laiku, lai pētītu problēmas, atrastu piemērotus uzņēmuma piemērus, komunicēs un vadīs salīdzinošās novērtēšanas procesu.
  • Salīdzinošās novērtēšanas datu bāzes izmaksas — organizācijām, kas ikdienā izmanto salīdzinošo novērtēšanu, nereti ir ērti izveidot un uzturēt datu bāzi, kur apkopoti veiksmīgākie biznesa procedūru piemēri.

Salīdzinošās novērtēšanas izmaksas ir iespējams samazināt, pēc iespējas vairāk izmantojot interneta resursus.[4]

Salīdzinošā novērtēšana var būt gan iekšējā (pētot vienas organizācijas departamentus savā starpā), gan ārējā (salīdzinot uzņēmuma procesus pret industrijai piederošo uzņēmumu procesiem vai citas industrijas uzņēmuma procesiem). Izšķir dažādu veidu salīdzinošo novērtēšanu:

  • Procesa
  • Finanšu
  • Investoru perspektīvas
  • Publiskā sektora[5]
  • Rādītāju
  • Produktu
  • Stratēģisko
  • Funkcionālo
  • Līderu
  • Operacionālo[6]
  1. «Benchmarking». Dr Vassilis Kelessidis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. maijā. Skatīts: 2017. gada 1. jūnijā.
  2. Robert Camp. The search for industry best practices that lead to superior performance. Productivity Press. Productivity Press, 1989.
  3. «Management Library Vector Study Group». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. maijā. Skatīts: 2017. gada 1. jūnijā.
  4. «What is Benchmarking? Save Supply Chain Costs.». Logistics Bureau.
  5. «Benchmarking en el sector publico».
  6. «Benchmarking: How to Make the Best Decisions for Your Practice». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 1. jūnijā.