Sakņgalvji (Rhizocephala) ir sprogkāju infraklases virskārta. Pieaugušie sakņgalvji visi ir parazīti, kuru saimnieki ir desmitkāji. Vispazīstamākais sakņgalvis ir sakulīna (Sacculina), kas parazitē uz krabjiem, piestiprinoties tiem vēdera apakšpusē.

Sakņgalvji
Uz krabja parazitējošs sakņgalvis - sakulīna
Uz krabja parazitējošs sakņgalvis - sakulīna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseŽokļkājvēži (Maxillopoda)
VirskārtaSakņgalvji (Rhizocephala)
Iedalījums
Sakņgalvji Vikikrātuvē

Sakņgalvju ārējā uzbūve līdz galējībai vienkāršojusies. Ķermenis cilindrisks vai maisveida, bez ekstremitātēm, bet saglabājusies mantija, kas apņem nesegmentēto ķermeni, kuram nav pat atsevišķu nodalījumu. Mantijas segtajā dobumā uzglabā olas, un to saista ar ārējo vidi neliela pora. Zarnu trakta nav. Saimnieka sulas uzņem ar kātiņu, kas iesniedzas saimnieka vēderā un tā galā atzaro ļoti daudz sīku sakņveida izaugumu, kuri iespraucas visos saimnieka organisma nodalījumos un orgānos, izņemot sirdi un žaunas.

Sakņgalvji ir hermafrodīti. Sakņgalvjiem ir nauplija un metanauplija fāzes ar sprogkājiem raksturīgo ārējo uzbūvi, kā arī ar ciprisa fāzi. Ar vienu no abām antenulām piestiprinājies pie sariņa pamata uz kaut kādas saimnieka ķermeņa daļas, parazīts, nometis noteiktā secībā vēdera un krūšu nodalījumus un čaulu, pārvēršas par olveida maisu. Ar adatai līdzīgu izaugumu, kas attīstījies antenulā, parazīts pārdur plāno ķermeņa segu pie sariņa pamata un ielien saimnieka ķermenī, pārvērsdamies par iekšējo parazītu. Asins straume aiznes to pie saimnieka vidukļa apakšējās sienas, pēc tam parazīts sāk augt uz pakaļpusi paralēli zarnu traktam un raidīt sakņveida izaugumus visos virzienos. Tas turpina augt, līdz sasniegta vēdera apakšējā siena. Krabim novelkot apvalku, parazīta ķermeņa centrālā daļa izvirzās ārā un Sacculina kļūst par ārējo parazītu.

Virskārta Sakņgalvji (Rhizocephala)