Žokļkājvēži

Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase. Pēc daudzu autoru domām žokļkājvēži ir polifilētiska organismu grupa.

Žokļkājvēži
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Žokļkājvēži (Maxillopoda)
Iedalījums
Tekostraki (Thecostraca) Mēleņi (Pentastomida) Mistakokarīdi (Mystacocarida) Airkājvēži (Copepoda) Karputis (Branchiura) Tantulokarīdi (Tantulocarida)
Žokļkājvēži Vikikrātuvē

Morfoloģija

Žokļkājvēžu galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t.s. salikto galvu. Pie galvas 2 pāri taustekļu. Pirmais no tiem ir bez zariem, parasti garāks par pārējām ekstremitātēm, otrais - divzarains. Mutes ekstremitātes ir labi attīstītas. Krūtis sastāv no 6 posmiem, retāk no 4-5. Pie katra posma ir 1 divzarainu kāju pāris, ko žokļkājvēži izmanto peldēšanai. Žaunu nav. Asinsrite stipri reducēta, vai arī tās vispār nav. Vēders slaids, posmots, bez kājām, sastāv no 4 segmentiem. Vēdera galā divzaraina dakšiņa - furka. Žokļkājvēžu attīstība notiek ar sarežģītu metamorfozi.

Ekoloģija

Žokļkājvēži ir ļoti plaši izplatīti un dzīvo visdažādākajos apstākļos. Tie dzīvo jūrās un saldūdeņos, pazemes ūdeņos, daži — pat mitrajās liedaga smiltīs. Šie vēzīši ir sastopami gan bentosā, gan planktonā, gan okeāniskajos dziļumos. Daudzi žokļkājvēži ir parazīti.

Sistemātika

Apakšklasē >6000s. Latvijā ir pārstāvētas 3 kārtas - Airkājvēži (Copepoda), Tekostraki (Thecostraca) un Karputis (Branchiura).

Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)

• apakšklase Tekostraki (Thecostraca)
• apakšklase Mēleņi (Pentastomida)
• apakšklase Mistakokarīdi (Mystacocarida)
• apakšklase Airkājvēži (Copepoda)
• apakšklase Karputis (Branchiura)
• apakšklase Tantulokarīdi (Tantulocarida)