Sahāras svītrainais sesks
Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx). Sahāras svītraino sesku mēdz saukt arī par Sahāras svītraino zebieksti, Ziemeļāfrikas sesku vai Lībijas sesku.[1] Sahāras svītrainā seska tuvākais radinieks ir Svītrainais sesks.
| Sahāras svītrainais sesks Ictonyx libycus (Hemprich & Ehrenberg, 1833) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Svītrainie seski (Ictonyx) |
| Suga | Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) |
| Izplatība | |
 | |
 Sahāras svītrainais sesks Vikikrātuvē | |
Sahāras svītrainais sesks ir sastopams Alžīrijā, Čadā, Ēģiptē, Lībijā, Mali, Mauritānijā, Marokā, Nigērā, Nigērijā, Sudānā, Tunisijā un Rietumsahārā. Sahāras svītrainais sesks dzīvo tuksneša malā un tas mitinās gan atklātās ar zāli apaugušās vietas, gan kalnos.[1]
Pastāv uzskats, ka Sahāras svītrainais sesks kādreiz tika turēts mājās un izmantots medībām. Tā purnam uzlika uzpurni un ielaida trušu alās, lai izdzītu trušus.[2] Mūsdienās Sahāras svītrainais sesks ir ļoti rets dzīvnieks, un tas ir uz izmiršanas robežas.[1]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuSahāras svītrainajiem seskiem kā visiem caunu dzimtas dzīvniekiem ir garš, slaids ķermenis ar īsām kājām. Purns slaids, viegli izstiepts. Aste nosacīti gara un pūkaina. Kažoka matojums pinkains. Ķermeņa garums bez astes ir apmēram 20—28 cm garš, astes garums 11—18 cm, svars 200—250 g.[1]
Kažoka krāsa divkrāsaina — melns ar baltu. Visa apakšdaļa; vēders, kājas un pakakle ir melna. Mugura gaiša, gandrīz balta ar melniem lāsumiem, galva balta ar platu, melnu masku uz sejas pāri acīm. Pazode balta ar šauru melnu svītru pa vidu. Ap kaklu melna svītra kā kakla siksna atdala balto galvu no baltās muguras. Aste kopumā izskatās tumša, bet astes gals ir balts. Sahāras svītrainā seska zīmējumu var apskatīt šeit[novecojusi saite].
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuSahāras svītrainais sesks ir nakts dzīvnieks, pa dienu tas atpūšas alā zem zemes. Alas tas izrok pats. Kā visiem seskiem tam zem astes ir smirdīga sekrēta dziedzeri. Smaka tiek izmantota, lai aizbaidītu iespājamos ienaidniekus. Sahāras svītrainais sesks medī putnus, nelielus grauzējus, ķirzakas, kukaiņus un dažādus bezmugurkaulniekus, izēd no ligzdām olas.[1]
Mazuļi dzimst laikā no janvāra līdz martam, grūsnības periods ilgst 37—77 dienas, parasti piedzimst 2—3 mazuļi.[1]