Sīriuss
Sīriuss (latīņu: Sirius, arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs. Sīriusu var redzēt no jebkura punkta Ziemeļu puslodē, izņemot pašus ziemeļus (virs 74° ziemeļu platuma). Sīriuss atrodas 8,6 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas un ir viena no tuvākajām zvaigznēm.[1] Sīriuss ir galvenās secības zvaigzne, ietilpst A1 spektrālajā klasē.
| Sīriuss | |
|---|---|
 Sīriusa atrašanās vieta Lielā Suņa zvaigznājā | |
| Citi nosaukumi: | Lielā Suņa alfa, α Canis Majoris, Spuļģis |
| Zvaigznājs: | Lielais Suns |
| Rektascensija: | 06h 45m 08,9173s |
| Deklinācija: | −16° 42′ 58,017″ |
| Redzamais spožums: | -1,47 |
| Absolūtais spožums: | 1,42 |
| Masa: | 2,02 M☉ |
Sīriusa pavadonis
labot šo sadaļu1844. gadā vācu astronoms Frīdrihs Beselis izvirzīja hipotēzi, ka Sīriuss ir dubultzvaigzne. 1862. gadā amerikāņu astronoms Alvāns Greiems Klarks tiešām atklāja Sīriusa pavadoņzvaigzni, kas nosaukta par Sīriusu B (galveno, redzamo, zvaigzni dažreiz sauc par Sīriusu A).[2] Abas zvaigznes riņķo ap kopīgu baricentru apmēram 20 astronomisko vienību attālumā viena no otras (apriņķošanas periods ap 50 gadu). 1915. gadā Mauntvilsonas observatorijas astronomi konstatēja, ka Sīriuss B ir ļoti maza balta zvaigzne (diametra ziņā tikai 90% no Zemes diametra) — tas bija pirmais atklātais baltais punduris.[2] Pirms vairākiem simtiem miljonu gadu Sīriuss B ir bijis masīva, karsta zvaigzne, kura evolucionējusi daudz ātrāk par vieglāko Sīriusu A.
Vēsture
labot šo sadaļuSīriuss kā pati spožākā zvaigzne bija pazīstams jau senatnē. Senie ēģiptieši to pielūdza un pēc Sīriusa uzlēkšanas laika prognozēja Nīlas plūdus. Senās Ēģiptes kalendārā gads tika skaitīts starp diviem Sīriusa heliakālajiem lēktiem (heliakālais lēkts ir debess spīdekļa pirmā parādīšanās pēc neredzamības perioda, kad tas uzlec tūlīt pēc Saules).
Sīriusa nosaukums cēlies no grieķu vārda Σείριος (spožs, mirdzošs) latīņu transkripcijas. Senatnē Sīriusu un Procionu dēvēja par Suņa zvaigznēm.
Latvijā senāk Sīriuss saukts par Spuļģi. Nosaukums radies tādēļ, ka Sīriuss novērojams galvenokārt ziemā samērā zemu pie horizonta un tādos apstākļos zvaigzne mēdz stipri mirgot — spulgot. Dažreiz senos tautas novērojumos Spuļģis sajaukts ar Ausekli (Veneru), taču tajos mēdz būt norādīts, ka Auseklis bieži atrodas Mēness tuvumā, kas ar Spuļģi nevar būt. Kulšanas laikā Spuļģis (arī Sīrijs) parādās dažas stundas pirms saullēkta.[3]
Skatīt arī
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Byrd, D. "Sirius is Dog Star and brightest star". EarthSky. February 17, 2014.
- ↑ 2,0 2,1 Rees, M. (ed.). Universe: The Definitive Visual Guide. London: Dorling Kindersley, 2012. P. 268.
- ↑ V. Grāvītis. Tautas astronomiskie novērojumi un tradīcijas. Dabas un vēstures kalendārs 1970. 244. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīriuss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |