Rosa ronis
Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae). Tā ir vienīgā suga Rosa roņu ģintī (Ommatophoca).
| Rosa ronis Ommatophoca rossii (Gray, 1844) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Cilts | Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) |
| Ģints | Rosa roņi (Ommatophoca) |
| Suga | Rosa ronis (Ommatophoca rossii) |
| Izplatība | |
 | |
 Rosa ronis Vikikrātuvē | |
Rosa ronis ir sastopams uz ledus jūrās ap Antarktīdas kontinentu.[1] Tas gandrīz nekad nepamet okeānu, ļoti reti izkāpjot krastā uz kādas salas Antarktīdas tuvumā. Parasti uzturas pa vienam vai nelielās grupās. Rosa ronis pirmo reizi tika aprakstīts britu kapteiņa Džeimsa Klārka Rosa ekspedīcijas laikā 1839. - 1843. gados.[2] Tas ir vismazākais, visretāk sastopamais un vismazāk izpētītais ronis no visām krabjēdājroņu cilts sugām. Zinātnieki uzskata, ka Rosa roņu populācijā ir apmēram 130 000 dzīvnieku, bet precīzu datu par populācijas lielumu trūkst.
Rosa ronim ir izteikti lielas acis. Šī īpašība ir izcelta arī tā zinātniskajā nosaukumā. Vārds Ommato latviski nozīmē acs,[2] bet phoca — ronis.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuRosa ronis ir mazākais krabjēdājroņu ciltī. Tā ķermeņa garums ir 1,68—2,09 m, svars 129—216 kg. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums tām ir 1,96—2,5 m. Mazuļi piedzimstot ir apmēram 1 metru gari un sver 16 kg. Kopumā Rosa ronis izskatās masīvs, ar īsu kaklu, tā galva ir īsa un plata, ar īsu purna daļu.[2] Rosa roņa kažoks ir tumši brūns ar sudrabaini baltu pavēderi. Ziemas periodā kažoks pamazām kļūst gaišāks, līdz tas ir gaiši brūns. Tuvumā roni var viegli atpazīt pēc tā lielajām acīm. Acs diametrs ir līdz 7 cm. Tam ir arī proporcionāli garas priekšējās airkājas ar pagarinātiem pirmajiem pirkstiem.[3]
Rosa ronim ir samērā izkopta vokalizācija, kas ietver arī čivināšanai vai sirēnai līdzīgas skaņas. Sirēnas skaņu ronis visbiežāk izmanto zem ūdens, kur to var dzirdēt ļoti lielā attālumā.[4] Sirēnas skaņa tiek veidota no divām harmoniski nesaderīgām skaņām, kuras ritmiski atkārtojas. Gan atrodoties uz ledus, gan zem ūdens, skaņas tiek veidotas ar aizvērtu muti, nelietojot gaisu. Dabas pētnieki nav izpratuši šo skaņu nozīmi roņu komunikācijā.[4]
Dzīves veids
labot šo sadaļuRosa ronis pamatā pārtiek no kalmāriem, bet tas barojas arī ar zivīm un kriliem.[2] Medījot tas nirst vairākus simtus metru.[5] Rosa ronim kā visām krabjēdājroņu cilts sugām piemīt īpaša zobu forma ar izcilņiem un asām šķautnēm, kas piemērota ūdens filtrācijai, uzķerot mazākus jūras dzīvniekus, piemēram, krilus. Tiek pieņemts, ka Rosa roni medī zobenvaļi un jūras leopardi, ar kuriem ronim ir kopīga izplatības teritorija, tomēr novērojumu šim pieņēmumam trūkst.
Mazuļi dzimst uz ledus novembra mēnesī. Māte tos zīda ar pienu 4 nedēļas. Uzskata, ka drīz pēc tam, kad māte beigusi zīdīt mazuli, tā atkal sapārojas, tomēr Rosa roņu pārošanās nekad nav novērota. Dzimumbriedums tiek sasniegts apmēram 3 gadu vecumā, un tiek pieņemts, ka tie dzīvo līdz 20 gadiem.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «IUCN: Ommatophoca rossii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 27. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Osteology of the Ross seal, Ommatophoca rossi Gray[novecojusi saite]
- ↑ Mammals of the Neotropics: The southern cone: Chile, Argentina, Uruguay
- ↑ 4,0 4,1 In‐air and underwater sounds of the Ross seal, Ommatophoca rossi[novecojusi saite]
- ↑ Ross Seal
- ↑ Skinner, J.D.; Klages, NTW (1994), "On some aspects of the biology of the Ross seal Ommatophoca rossii from King Haakon VII Sea, Antarctica", Polar Biology 7 (467): 472
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rosa ronis |