Roberts Roždestvenskis
Roberts Roždestvenskis (krievu: Роберт Рождественский), īstajā uzvārdā Petkevičs (krievu: Петкевич, dzimis 1932. gada 20. jūnijā, miris 1994. gada 19. augustā) bija krievu dzejnieks, tulkotājs un dziesmu tekstu autors, sešdesmitnieku pārstāvis.
| |||||||||||
| |||||||||||
.jpg)
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis tagadējā Altaja novada Kosihas ciemā.[1] Viņu nosauca par godu Robertam Eihe. Vecāki izšķiras, kad zēnam bija 5 gadi. Viņa māte Vera bija lauku skolas direktore, tēvs Staņislavs strādāja Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvaldē. 1941. gadā tēvu iesauca Sarkanās armijas 123. strēlnieku divīzijā. Gāja bojā 1945. gada 22. februārī mūsdienu Latvijas teritorijā. Vēlāk viņu apbedīja Tukuma rajona Slampes ciema brāļu kapos.[2]
No 1932. līdz 1934. gadam dzīvoja Omskas apgabala Šerbakuļas rajonā. Pēc Otrā pasaules kara kopā ar māti un patēvu pārcēlās uz Ļeņingradu. 1948. gadā ģimene pārcēlās uz Petrozavodsku.
Pirmais Roždestvenska dzejolis tika publicēts 1941. gada 8. jūlijā, kad viņam bija 9 gadi.[3] 1950. gadā viņa dzeju publicēja Petrozavodskas žurnāls На рубеже. Tajā pašā gadā viņš neveiksmīgi centās iestāties Maksima Gorkija Literatūras institūtā. Pēc tam vienu gadu studēja Petrozavodskas Valsts Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē. 1951. gadā viņam izdevās iestāties M. Gorkija institūtā un viņš pārcēlās uz dzīvi Maskavā, kur iepazinies ar tādiem dzejniekiem kā Jevgeņijs Jevtušenko, Bulats Okudžava un Andrejs Vozņesenskis. Institūtu viņš absolvēja 1956. gadā.
Studiju laikā publicēja dzejoļu krājumus Флаги весны ("Pavasara karogi") un Испытание ("Pārbaude"). 1955. gadā iepazinies ar komponistu Andreju Fļarkovski, sadarbībā ar kuru tika izdota pirmā dziesma ar Roždestvenska dzeju. Dziesmas ar Roždestvenska vārdiem skanēja daudzās pazīstamās PSRS filmās. Vairākas Raimonda Paula dziesmas tika komponētas ar viņa dzeju.
1972. gadā tika apbalvots ar Ļeņina komjaunatnes prēmiju. No 1977. gada bija PSKP biedrs. Atdzejojis krievu valodā Olimpisko himnu, kas skanēja 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. 1979. gadā viņu apbalvoja ar PSRS Valsts prēmiju.
Miris 1994. gada 19. augustā no sirdstriekas. 1997. gada 20. augustā viņa vārdā tika nosaukts asteroīds 5360 Rozhdestvenskij. 2007. gadā par Roždestvenska dzīvi tika uzņemta dokumentālā filma Жил я впервые на этой Земле.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Robert Ivanovich Rozhdestvensky». www.britannica.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. janvārī. Skatīts: 2019. gada 31. augusts.
- ↑ «Информация из донесения о безвозвратных потерях 123 стрелковой дивизии» (krievu). ОБД Мемориал. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. marts. Skatīts: 2019. gada 31. augusts.
- ↑ «С ВИНТОВКОЙ МОЙ ПАПА УХОДИТ В ПОХОД...». tyum-pravda.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. februāris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roberts Roždestvenskis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |