Latvijas Robežsargu brigāde

Robežsargu brigāde bija ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem saistīta militāra struktūra, kas bija pakļauta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, bet iekšējās struktūras un militāro uzdevumu ziņā — Latvijas Republikas Kara ministrijai. Brigāde sastāvēja no bijušajiem aktīvā karadienesta karavīriem, kas bija beiguši instruktoru kursu.

Latvijas robežsargs (pa kreisi) un PSRS robežsargs (pa labi).

Dibināta 1919. gada 7. novembrī, 1920. gadā pārdēvēta par Robežsargu divīziju, bet 1936. gadā atguva Robežsargu brigādes nosaukumu. Jūras robežas kontrolei Robežsargu brigādes rīcībā bija motorkreiseris "Sams" un motortorpēdlaiva "Bulta".

Brigādes komandieris kopš 1928. gada bija ģenerālis Ludvigs Bolšteins, štāba priekšnieks — pulkvedis Voldemārs Kalniņš.

Robežsargu brigāde sastāvēja no pieciem bataljoniem ar apmēram 100 virsniekiem un ap 1200 instruktoriem un kareivjiem:

  • 1. Dagdas bataljons uz Latvijas—PSRS robežas, kas aptvēra Daugavpils un Rēzeknes apriņķus. Bataljona sastāvā bija trīs rotas (Indrā, Nauļānos un Šķaunē), 9 vadi un trīs sardzes, kurās dienēja 257 robežsargi.
  • 2. Zilupes bataljons uz Latvijas—PSRS robežas, kas aptvēra Ludzas apriņķi. Bataljons sastāvēja no četrām rotām (Zilupē, Krivandā, Goliševā un Mežvidū), 12 vadiem un 40 sardzēm, kurās dienēja 339 robežsargi.
  • 3. Abrenes bataljons uz Latvijas—PSRS robežas, kas aptvēra Abrenes apriņķi un sastāvēja no 4 rotām (Augšpilī, Rītupē, Radovā un Kancēnos), 11 vadiem, 39 sardzēm, kopā 323 robežsargi.
  • 4. Apvienotais bataljons uz Latvijas—Lietuvas robežas un uz Latvijas—Igaunijas robežas ar rotām Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē, Neretā, Valkā, Ziemupē, Rūjienā, Ainažos.
  • 5. Krāslavas bataljons uz Latvijas—Polijas robežas ar 3 rotām (Subatē, Zemgalē un Priedainē) un 2 vadiem, kuros dienēja 65 robežsargi.
šautenes Ross, Gewehr 98, Mosin-Nagant
karabīnes Pattern 1914
revolveri Browning, Walter
ložmetēji Vickers Bertier, Vickers
transportlīdzekļi motorkreiseris un torpēdlaiva