Rožainais pagaurs
Rožainais pagaurs (latīņu: Spergularia rubra) ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropas vidusdaļā un Vidusjūras reģionā, taču mūsdienās tā plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā suga sastopama nereti visā valsts teritorijā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug tīrumos, atmatās, nezālienēs un ceļmalās, retāk — sausās mežmalās.[1]
| Rožainais pagaurs Spergularia rubra (Linnaeus) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Pagauri (Spergularia) |
| Suga | Rožainais pagaurs (Spergularia rubra) |
 Rožainais pagaurs Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuRožainais pagaurs ir viengadīgs vai divgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs ar gulošu vai pacilu stublāju, kas pie pamata bagātīgi zaro, apakšdaļā ir kails un augšdaļā — klāts ar diedzermatiņiem. Lapas ir lineāras, 1—3 cm garas un 0,1—0,15 cm platas, uz stublāja izvietotas neīstos mieturos, lapas gals dzeloņsmails. Pielapes ir sīkas un saaugušas pie pamata, ar plēvjainu malu. Lapu žāklē nereti ir īsi, lapaini dzinumi. Ziedi ir izvietoti garos ziedkātos zaru galā, tiem ir sārts vainags; kauslapas un vainaglapas pa 5, smailas, aptuveni vienāda garuma. Kauslapas ir dziedzermatainas. Ziedam parasti ir 10 putekšņlapas. Auglis ir pogaļa aptuveni kausa garumā. Zied no maija līdz septembrim.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «rožainais pagaurs - Spergularia rubra (L.) J. et C.Presl - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-05-16.