Rietumu automaģistrāle (A1) bija pirmā automaģistrāle (Autobahn), kas tika uzbūvēta Austrijā, un tā tika projektēta kā Lielvācijas Reichsautobahn sistēmas sastāvdaļa. Tā tika pabeigta 1967. gadā un ved no Vīnes pievārtes caur Lincu līdz Zalcburgai, kur savienojas ar vācu Bundesautobahn 8 pie Valzerbergas robežšķērsošanas punkta.

Austrijas Rietumu automaģistrāle (West Autobahn)
A1 netālu no Sanktpeltenes
A1 netālu no Sanktpeltenes
A1 netālu no Sanktpeltenes
Austrijas Rietumu automaģistrāle
(West Autobahn)
Austrijas Rietumu automaģistrāle (West Autobahn)
Austrijas Rietumu automaģistrāle
(West Autobahn)
Garums 301 km
    ārpus pilsētas 292 km
    pilsētā 9 km
Segums asfalts
Reģions VīneZalcburga
E ceļš E60, E55, E52
Maršruts
Vairāklīmeņu krustojums
Degvielas vai gāzes uzpilde 9 km
Autostrādes nobrauktuve 23 km: Pagrieziens uz Presbaumu
Krustojums 32 km: E60, A21
Degvielas vai gāzes uzpilde 33 km
Autostrādes nobrauktuve 35 km: Altlengbaha
Autostrādes nobrauktuve 41 km: Sanktkristofena
Autostrādes nobrauktuve 48 km: Bēheimkirhena
Krustojums 55 km: Sanktpeltene
Upe, kanāls Traisena
Autostrādes nobrauktuve 59 km: Sanktpeltena-Dienvidu
Krustojums 60 km: Švadorfa S34
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Degvielas vai gāzes uzpilde 62 km
Upe, kanāls Pīlaha
Autostrādes nobrauktuve 74 km: Losdorfa
Autostrādes nobrauktuve 80 km: Melka
Upe, kanāls Melka
Autostrādes nobrauktuve 90 km: Pehlarna
Upe, kanāls Erlaufa
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Degvielas vai gāzes uzpilde 99 km
Autostrādes nobrauktuve 100 km: Vīzelburga
Upe, kanāls Ibsa
Autostrādes nobrauktuve 108 km: Amštetena-Austrumu
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 123 km: Amštetena-Rietumu
Autostrādes nobrauktuve 131 km: Eda
Autostrādes nobrauktuve 142 km: Hāga
Degvielas vai gāzes uzpilde 143 km
Upe, kanāls Erlabaha
Autostrādes nobrauktuve 151 km: Sanktvalentina
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Upe, kanāls Ensa
Autostrādes nobrauktuve 155 km: Ensa-Austrumu
Autostrādes nobrauktuve 158 km: Ensa-Rietumu, Šteira
Autostrādes nobrauktuve 160 km: Astena, Sanktfloriana
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Vairāklīmeņu krustojums 169 km: Linca, E55, A7
Autostrādes nobrauktuve 171 km: Ansfeldena
Degvielas vai gāzes uzpilde 171 km
Upe, kanāls Kremsa
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 174 km: Trauna, Lincas lidosta
Vairāklīmeņu krustojums 175 km: Haida, E552, A25
Autostrādes nobrauktuve 183 km: Alhaminga
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 195 km: Satleta
Vairāklīmeņu krustojums 196 km: Foralpenkreica, E56, E57, A8, A9
Upe, kanāls Aiterbaha
Autostrādes nobrauktuve 200 km: Eberstalcella
Upe, kanāls Alma (upe)
Autostrādes nobrauktuve 207 km: Forhdorfa
Degvielas vai gāzes uzpilde 212 km
Autostrādes nobrauktuve 213 km: Lākirhene-Austrumu
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 216 km: Lākirhene-Rietumu
Upe, kanāls Trauna
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Upe, kanāls Auraha
Autostrādes nobrauktuve 224 km: Regau
Autostrādes nobrauktuve 233 km: Šerflinga
Autostrādes nobrauktuve 234 km: Zēvalhena
Autostrādes nobrauktuve 243 km: Sanktgeorgena
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 254 km: Obervanga
Degvielas vai gāzes uzpilde 259 km
Autostrādes nobrauktuve 265 km: Mondzē
Autostrādes nobrauktuve 274 km: Talgau
Autostrādes nobrauktuve 281 km: Vallerzē
Degvielas vai gāzes uzpilde 286 km
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 288 km: Zalcburga-Ziemeļu
Autostrādes nobrauktuve 291 km: Bergheima-Rietumu
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Upe, kanāls Salzaha
Autostrādes nobrauktuve 291 km: Zalcburga-Gadatirgu centrs
Autostrādes nobrauktuve 292 km: Zalcburga-Vidus
Tunelis Tunelis 450 m
Dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa tilts
Autostrādes nobrauktuve 293 km: Zalcburga-Klesheima
Autostrādes nobrauktuve 295 km: Zalcburga-Zīcenheima
Autostrādes nobrauktuve 296 km: Zalcburgas lidosta
Autostrādes nobrauktuve 297 km: Zalcburga-Rietumu
Vairāklīmeņu krustojums 298 km: Zalcburgas mezgls, E55 ,A10
Degvielas vai gāzes uzpilde 300 km
ES robeža 301 km: Karogs: Austrija Austrija (Valzerberga) Karogs: Vācija Vācija (Bad Reihenhalla), E2 E60 --> Minhene

A1 ir Austrijas galvenā austrumu—rietumu maģistrāle un daļa no galvenajiem Eiropas maršrutiem E55 un E60 .

 
1938. gada 7. aprīlis: Ādolfs Hitlers apgriež pirmo velēnu Valzerbergā, kreisajā pusē Frics Tots

Nepieciešamība pēc jaunas šosejas, kas neietu caur pilsētu centriem, radās drīz pēc Pirmā pasaules kara. Tomēr Austrijas budžets neļāva ķerties pie šāda projekta. Problēmu bez Austrijas ziņas nolēma risināt Vācija, kura 1930. gadu otrajā pusē veica lielus autoceļu būvdarbus un jau bija ieplānojusi pievienot sev Austriju. Vācu inženieri, maskējušies par tūristiem, 1937. gadā izpētīja potenciālo trasi.

Pateicoties tam, pirmo divu posmu celtniecība netālu no Zalcburgas sākās jau dažas nedēļas pēc Austrijas anšlusa — vācu aneksijas 1938. gadā, jo vācu varas pārstāvji jau sen bija sagatavojuši plānus Valsts 26. automaģistrāles (mūsdienu Valsts 8. automaģistrāle) turpinājumam uz austrumiem no Minhenes līdz Zalcburgai virzienā uz Lincu un Vīni, vēl pirms Austrija bija kļuvusi par vācu Ostmarku. Tomēr tikai divi posmi ap Zalcburgu ar kopējo garumu 12,5 km bija atvērti satiksmei 1938. gadā, kad darbus sāka bremzēt darbaspēka trūkums, bet 1942. gadā būve tika pārtraukta Otrā pasaules kara dēļ.

Pēc kara tika pabeigti būvdarbi trešajā posmā līdz Eigendorfai, tomēr sabiedroto okupācijas laikā tālākus darbus nevarēja atsākt pretrunu dēļ starp amerikāņu un padomju sektoru kontrolējošām varām. Laika posmā no 1947. līdz 1965. gadam pabeigtie posmi uz ziemeļrietumiem no Zalcburgas tika izmantoti kā sacīkšu trase, kas pazīstama kā “Mazais AVUS”, ikgadējo motociklu sacīkšu vieta, vēlāk saukta par Austrijas Grand Prix, ar sacīkšu braucēju Helmutu Krakoviceru starp pirmajiem uzvarētājiem.

A1 būvniecība atsākās pēc Austrijas valsts līguma parakstīšanas 1955. gadā. Pirmais pēckara posms līdz Mondzē Augšaustrijā tika atklāts 1958. gadā, viss maršruts no Zalcburgas uz Vīni tika pabeigts 1966. gadā ar posma atvēršanu starp Presbaumu un Vīni.[1] 1967. gadā tika uzbūvēta Amštetenas apbrauktuve. Mazāki noslēguma darbi netālu no Štrengbergas uz robežas starp Augšas un Lejas Austriju un daļas starp Lambahu un Feklabruku Augšaustrijā tika veikti 1970. gados. Vīnē Rietumu automaģistrāle sākas krustojumā ar B1 Wiener Straße šoseju Hīcingā 9. kilometrā; 9 kilometri pilsētas robežās līdz Kārļa laukumam (Karlsplatz) Vīnes centrā ir projektēti kā trases sastāvdaļa un reizēm tiek iekļauti tās kopgarumā, taču nav uzbūvēti un tos aizvieto parasta iela.

1966. gadā izraisījās korupcijas skandāls, jo trasi pie Štrengbergas uz laiku nācās slēgt. Nekvalitatīvā celtniecība bija novedusi pie ceļa nobrukšanas.[2]

Satiksme ievērojami palielinājās pēc dzelzs priekškara krišanas 1989. gadā un Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā. Tagad, kad tā veido nozīmīgu savienojumu starp Austrumiem un Rietumiem, dažas A1 daļas tika pakāpeniski paplašinātas līdz trīs joslām katrā virzienā.[3][4] Lincas un Zalcburgas pievārtē vietām jau izbūvēts pa četrām joslām katrā virzienā.

 
A1 pie Eigendorfas, 2009. gads

2018.—2019. gadā divos trases posmos sākās izmēģinājumi palielināt atļauto ātrumu no 130 līdz 140 km/h.[5] Rezultāti bija visai cerīgi: avāriju skaits samazinājās divkārt, ekoloģiskais piesārņojums praktiski nepieauga.[6] Tomēr ekoloģiskā organizācija Greenpeace apstrīdēja šos rezultātus un apgalvoja, ka piesārņojums pieaudzis vairāk kā par 3%.[7] 2020. gada martā Austrijas Klimata un Vides aizsardzības ministrija ātruma palielināšanas projektu apturēja un nosauca par soli nepareizā virzienā, piedevām apgalvojot, ka piesārņojums pieaudzis par vairāk nekā 10%.[8]

2000. gada 21. augustā Melkas apriņķī kravas mašīna, kura tās vadītāja neuzmanības dēļ apgāzās, braucot caur remontējamu iecirkni, ietriecās divstāvu tūristu autobusā. Astoņi pasažieri no tā augšstāva gāja bojā. Pēc tam apgāztajā kravas mašīnā ietriecās vēl viena mašīna ar granīta bloku kravu, kura izbira uz trases. Notikums izsauca presē kritiku par kustības organizāciju remontdarbu laikā.[9]

Rajons starp Regau un Zēvalhenu pazīstams ar miglām. Kad 2002. gada 30. septembrī tur notika četras masu avārijas ar 8 bojā gājušajiem, šajā iecirknī tika uzstādīts miglas brīdinājuma tablo, tomēr tā efekts nav bijis liels.