Vestgoti

Vestgoti (vācu: Westgoten — 'rietumgoti', latīņu: Visigothi, Wisigothi) jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4. gadsimtā dzīvoja Dņestras lejteces apvidū. 4. gadsimtā piedalījās Lielajā tautu staigāšanā, pēc kuras daļa nonāca Romas impērijas teritorijā. 410. gadā vestgoti Alarika vadībā ieņēma un izlaupīja Romu.

Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam

Vestgotu Karaliste

Vestgotu Tulūzas Karaliste (5. gadsimts)

418. gadā Gallijas dienvidrietumos vestgoti nodibināja Vestgotu Karalisti ar centru Tulūzā. Iekarojumu rezultātā 5. gadsimta 2. pusē Vestgotu Karalistē bija jau iekļauta Pireneju pussalas lielākā daļa, kas kļuva par tās galveno teritoriju. 6. gadsimta sākumā lielāko daļu valsts Gallijas teritoriju iekaroja franki un vestgotu pārvaldībā palika tikai Pireneju pussala ar centru Toledo pilsētā.

Šis periods ir pazīstams kā Toledo Karaliste. 6.—7. gadsimtu laikā vestgotu pārvaldītā teritorija piedzīvoja uzplaukumu un ilgstošu miera periodu. Vestgoti spēja pakāpeniski nivelēt kultūras atšķirības starp sevi un vietējiem pamatiedzīvotājiem, tādējādi panākot iekšpolitisku stabilitāti. 589. gadā vestgotu karalis Rekareds no ariānisma pārgāja katoļticībā, tādējādi apvienojot valsts iedzīvotājus arī reliģiski.

Sagrāve

711. gadā izmantojot situāciju, kad vestgotu valdnieks Roderiks cīnījās ar baskiem pussalas ziemeļos, pussalas dienvidos no Āfrikas iebruka 7000 vīru liels berberu karaspēks. Pēc Roderika nogalināšanas kaujā berberi bez lielas pretestības iekaroja visus pussalas dienvidus ieskaitot arī galvaspilsētu Toledo. 712. gadā musulmaņu iekarotājiem ieradās 18 000 vīru lieli papildspēki, tai skaitā liels daudzums arābu. 716. gadā musulmaņu kontrolē jau bija lielākā daļa pussalas un iekarošana noslēdzās 720. gadā. Berberu kontrolē bija nonākusi visa Pireneju pussala, izņemot kalnainos reģionus pussalas ziemeļos un Astūrijas provinci, kur vietējais vestgotu vietvaldis Pelagijs spēja apvienoties ar baskiem un organizēt efektīvu pretestību iekarotājiem.