Ričera augstiene
Ričera augstiene (vācu: Ritscherhochland) ir ap 680 km garš un ap 300 km plats plato Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos. Ietver teritorijas uz rietumiem no Jūtulstreumena glečera Princeses Martas krastā. Norvēģu avotos tiek dēvēts par Modheimas plato (norvēģu: Maudheimvidda), izplatību aprakstot kā teritoriju starp 20°W un Jūtulstreumenu (vai 0°).[1] Augstākā virsotne ir 2717 m augstā Borgas smaile.
| Ričera augstiene | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Karalienes Modas Zeme |
| Garums | 680 km |
| Platums | 300 km |
| Augstākais kalns | Borga |
| Augstums | 2717 m |
| Koordinātas | 73°00′S 9°00′W / 73.000°S 9.000°WKoordinātas: 73°00′S 9°00′W / 73.000°S 9.000°W |
Ričera augstienes lielāko daļu aizņem līdz 2000 m augsts ledājs, ko no Polārā plato (Amundsena ledāja) norobežo gar tektonisko lūzumu izveidojušās kalnu grēdas. Galvenie kalnu masīvi ir:
Ziemeļos un rietumos plato strauji nolaižas līdz okeāna līmenim, veidojot plašus šelfa ledājus, lielākie no kuriem ir Rīsera-Larsena šelfa ledājs, Dželbārta šelfa ledājs un Fimbulisens.
Apvidu 1938.-1939. gadā atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija un nosauca par godu ekspedīcijas vadītājam kapteinim Alfrēdam Ričeram.[2] Pēckara gados pirmās polārstacijas reģionā bija Norvēģijas Modheima (1950-1952), no kuras, iespējams, cēlies plato norvēģiskais nosaukums, un Norveja (1957-1960). Šobrīd (2011) reģionā darbojas viena vissezonas polārstacija (SANAE IV) un trīs vasaras stacijas (Aboa, Svea, Vāsa).