Polārais plato

Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā. Plato vidējais augstums ir ap 3000 m vjl un tas aizņem lielāko Austrumantarktīdas daļu, ieskaitot Dienvidpolu. Apvidus pārsvarā ir plakans un līdzens, kurā var izcelt tikai vairākus ledus kupolus: Titāna ledus kupols, Čārlija ledus kupols, Arga leduskupols, Valkīras ledus kupols. Ledus vairoga biezums vidēji ir ap 2500 m, vietām sasniedzot pat 4450 m.

Polārais plato Čārlija ledus kupola apvidū

Plato atklāja Roberta Skota 1903. gada ekspedīcija. Daļu plato pirmais šķērsoja Ernests Šekltons 1909. gadā. Viņš to nosauca par Karaļa Edvarda VII plato par godu tā laika Lielbritānijas karalim. 1911. gadā pēc veiksmīgās Dienvidpola ekspedīcijas Roalds Amundsens apvidu nodēvēja par Hokona VII plato par godu tā laika Norvēģijas karalim.

Polārajā plato visu gadu ir zemas temperatūras. Krievu Vostokas polārstacijā gada vidējā temperatūra ir ap -47 °C. Uz plato vietējās dzīvības formas novērotas tikai bakteriālā līmenī.

Uz plato darbojas vairākas polārstacijas: vissezonas Amundsenskota-Sautpola (ASV), Vostoka (Krievija), Konkordija (Francija, Itālija) un vairākas sezonālās stacijas: Konene (Vācija), Domufudži (Japāna), Kuņluņa (Ķīna).