Ledājs
Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ. Ledājs veidojas, sakrājoties sniegam un tam pārvēršoties ledū, kas notiek gadiem ilgi. Parasti ledāji veidojas tad, ja ir zema gaisa temperatūra un liels nokrišņu daudzums, kas visbiežāk novērojams tieši kalnos, nevis zemienēs. Tomēr, jo lielāka ir nokrišņu summa, jo augstākas temperatūras ir pieļaujamas. Tā, piemēram, nokrišņu daudzums gadā mainās no 30—50 mm Antarktīdas vidusdaļā līdz 4500 mm Patagonijas ledājos (Čīle, Argentīna), bet vasaras gaisa temperatūra ir no -40 °C Antarktīdā līdz +15 °C Centrālāzijas, Skandināvijas, Jaunzēlandes un Patagonijas ledāju galos. Ledāju lielums un atrašanās vieta uz Zemes ir mainīgi. Savulaik arī Latvijas teritoriju klājis tikpat biezs ledus, kā tagad ir Antarktīdā. Pēdējoreiz ledājs no Latvijas teritorijas atkāpās klimata sasilšanas laikā pirms 15 000 gadiem.[1] Mūsdienās visi Zemeslodes ledāji aizņem apmēram 16 miljonus kvadrātkilometru lielu platību, jeb apmēram 11% no visas sauszemes platības.[nepieciešama atsauce] Tajos koncentrējas 25 miljoni km3 ledus[nepieciešama atsauce] — gandrīz divas trešdaļas no visa saldūdens apjoma uz Zemes.
Veidi
labot šo sadaļuLedājus klasificē pēc to morfoloģijas un uzvedības. Daži šādi veidi ir šļūdoņi, glečeri[2] jeb alpīnie ledāji.[3] Šļūdoņi parasti veidojas kalnos, slīdot lejā pa kalnu nogāzēm un ielejām. Nonākot ielejās, to sauc arī par ieleju ledājiem.[4] Kalnu virsotnēs veidojas ledus cepures. Ledus cepures platība nepārsniedz 50 tūkstošus km2.
Ledājus, kas ir lielāki par 50 tūkstošiem km2, sauc par ledāja vairogiem.[5] Tos dēvē arī par kontinentālajiem ledājiem.[4] Vienīgie mūsdienu ledāju vairogi ir Antarktīdā un Grenlandē. Šādu ledāju biezums pārsniedz vienu kilometru. Atsevišķās vietās virs tā slejas nunataki. Kontinentālajam ledājam nonākot jūrās un okeānos, veidojas šelfa ledājs. Kontinentālajiem ledājiem strauji noplūstot jūrā, veidojas ledāja mēle.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 115. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. ISBN 9984-9383-5-2.
- ↑ LZA TK Terminoloģija 12. Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. R. : Zinātne, 1976.
- ↑ 4,0 4,1 Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca. R. : LU. 1995.
- ↑ I. Grīne, V. Zelčs. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca. P&K. Rīga, 1997. ISBN 9984-516-31-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ledājs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)