Redīsi
Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga,[1] citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus),[2] kas tiek audzēta kā kultūraugs. Redīsu vasa aug no 20 līdz 80 cm augstumā. Sakne ir mietsakne, kas bieži ir sarkanā krāsā, bet var būt arī melnā (rutkiem) un pat zilā krāsā. Šīs saknes, kas tiek sauktas arī par redīsiem, tiek lietotas uzturā. Uzturā var lietot arī redīsu lapas. Apakšējā daļā ir dobs stublājs.
| Dārza redīsi Raphanus raphanistrum subsp. sativus ((L.) Domin) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Ģints | Pērkones (Raphanus) |
| Suga | Tīruma pērkone (R. raphanistrum) |
| Pasuga | Dārza redīsi (R. r. sativus) |
| Sinonīmi | |
| Raphanus sativus (L., 1753) | |
 Dārza redīsi Vikikrātuvē | |
Šķirnes
labot šo sadaļuVispārīgi redīsu šķirnes tiek grupētas četrās grupās pēc to nogatavošanās laika posma. Visplašākā grupa ir pavasara redīsi, pie kuras pieder tādas šķirnes kā Champion, Cherry Beauty, Cherry Belle, Comet, Early Scarlet, Globe, Red Boy un Sparkler White Tip.[3] Citas lēni augošās ir vasaras, rudens un ziemas šķirnes. Šajās šķirnēs ietilpst arī rutki. Redīsu šķirnes grupē arī pēc krāsām, izmēriem, saknes garuma, garšas un citām pazīmēm.
Izmantošana
labot šo sadaļuRedīsu saknes plaši izmanto kulinārijā, lai gan uzturā var izmantot arī tā lapas. Redīsu saknes bieži ēd svaigā veidā, pievienojot tos salātiem. Redīsu lapas dažreiz pievieno zupām.
No redīsu sēklām iegūst redīsu sēklu eļļu. Tās potenciālais izmantošanas veids varētu būt kā biodegviela.
Austrumu zemēs, piemēram, Japānā un Korejā, no redīsu saknes veido cilvēku figūriņas. Mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli, bet savulaik ar šīm figūriņām spēlējās bērni. Savukārt Oahakas štata pilsētās (Meksikā) 23. decembrī, pirms Ziemassvētkiem, ir tā sauktā Redīsu nakts (spāņu: Noche de los rábanos), kurā cilvēki sacenšas, kurš ir izaudzējis vislielākos redīsus.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Raphanus raphanistrum subsp. sativus (L.) Domin» (angļu). The Plant List. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. septembrī. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.
- ↑ «Raphanus sativus» (angļu). BrassiBase. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.
- ↑ Michael T. Murray, Joseph Pizzorno. The Encyclopedia of Healing Foods. Simon and Schuster, 2010. 227. lpp. ISBN 9781439103449.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Redīsi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Marīte Gailīte. «Kraukšķīgi redīsi agrai ražai. Kuras šķirnes izvēlēties, kā audzēt?». Latvijas Avīze (praktiski.lv), 2019. gada 14. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 18. Jūlijs.
- Zane Bitmane ("Tava Māja" un "Tavs Dārzs" redaktore). «Pirmā pavasara garša dobē – redīsu šķirnes un augšanas priekšnosacījumi». delfi.lv, 2018. gada 7. marts.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |