Rūsiņš Rozīte
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Rūsiņš Rozīte" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Rūsiņš Rozīte (1943—1978) bija latviešu mākslinieks, viens no spilgtākajiem 1960. gadu mākslas personībām, minimālists. Strādājis glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā un noformējis grāmatas.
| ||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļu1961. gadā pabeidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Mākslas akadēmijā studēja grafiku. Ietekmējies no Edgara Iltnera, Jāņa Pauļuka un Borisa Bērziņa. Mākslas akadēmijas studiju laikā Rūsiņš Rozīte īpaši pētīja oforta tehnikas iespējas. 1966. gadā piedalījās 6. jauno mākslinieku darbu izstādē, papildinājis zināšanas Maskavā un Polijā. Mākslas akadēmiju Rūsiņš Rozīte absolvēja 1967. gadā ar diplomdarbu — piecu ofortu ciklu "Latviešu strēlnieki", iegūstot kvalifikāciju "mākslinieks stājgrafiķis — pedagogs". Akadēmijas laikā tapusi lielformāta glezna "Karnevāls", kuras izpildījumā Rozītem pārmesta pārmērīgi liela ietekmēšanās no Jāņa Pauļuka. Pēc augstskolas pabeigšanas turpināja strādāt akadēmijā kā pasniedzējs, mācot zīmēšanu vakara sagatavošanas kursos, kā arī dažādās vietās (piem., VEF un Rīgas elektropiederumu rūpnīcā) lasīja lekcijas par mākslas žanriem un mākslas teoriju. 1970. gadu sākumā apmeklējis radošo nometni Gurzufā. 1976. gadā apmeklēja Senežu, PSRS Mākslinieku savienības jaunrades namu Piemaskavā.
Akadēmijas mācību laikā aizsākto interesi par ofortu Rūsiņš Rozīte turpināja arī vēlāk, papildinot to ar linogriezumu, kas ļauj attīstīt ģeometrisku līniju formas. Strādājis grāmatu noformēšanā un plakātu žanrā, tomēr neviens Rozītes plakāts nav saglabājies līdz mūsdienām. Strādājis J. Raiņa Akadēmiskajā dailes teātrī, veidojot drosmīgi eksperimentālu scenogrāfiju tādām izrādēm, kā, piem., Mati Unta „Kāda būsi, mana pasaule?”, Paula Putniņa „Kā dalīt zelta dievieti?” un Gunāra Priedes „Otīlija un viņas bērnu bērni”.
1969. gadā uzņemts LPSR Mākslinieku savienības grafikas sekcijā.
Glezniecībā Rūsiņu Rozīti raksturo centieni izslēgt jebkādas nevajadzīgas līnijas, studēt krāsu un formu iespējas, nereti veidojot abstraktus darbus. Rozīte bija viens no pirmajiem, kas pētīja ciparu formas.
Rūsiņa Rozītes dzīves pēdējos gadus aizēnoja smags alkoholisms. Rozīte gāja bojā negadījumā 35 gadu vecumā.
Izstādes
labot šo sadaļuPirmā Rūsiņa Rozītes personālizstāde notika 1969. gadā Dailes teātra telpās. Izstādi veidoja 11 eļļas gleznas, to starpā nosacīts cikls "Mākslinieka klusā daba", "Literāta klusā daba" un "Matemātiķa klusā daba" (šo ciklu papildināja arī jauktā tehnikā veidotā, bet izstādē neiekļautā "Vēsturnieka klusā daba").
1973. gadā Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā notika Rūsiņa Rozītes otrā personālizstāde.
1974. gada izstādē "Rudens" izstādīta glezna "Ziemas nakts"
No 1981. gada 26. novembra līdz 27. decembrim Mākslinieku namā tika sarīkota Rozītes piemiņas izstāde, kā arī iznāca mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes sastādīts katalogs.
2010. gadā "Rīgas Mākslas telpā" izstādē "UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984" tika izstādīta Rozītes glezna "Literāta klusā daba" (1968).
2013. gadā galerijā "Pegazs" tika rīkota viņa 70 gadu jubilejai veltīta izstāde "Ikars"; šajā gadā izstāde rīkota arī Ikšķiles novada pašvaldībā.
Lielākā daļa Rūsiņa Rozītes darbu atrodas privātkolekcijās, tomēr tie iekļauti arī Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Mākslas akadēmijas fondos.