Jānis Pauļuks (mākslinieks)

latviešu gleznotājs
Šis raksts ir par mākslinieku. Par politiķi skatīt rakstu Jānis Pauļuks (politiķis).

Jānis Pauļuks (1906. gada 2. septembris1984. gada 23. jūnijs)[1] bija latviešu gleznotājs, galvenokārt darbojies tematiskajā glezniecībā. Gleznojis tikai eļļas tehnikā, daudz eksperimentējis glezniecības tehnoloģijas jomā. J. Pauļuks bijis daudzpusīgs mākslinieks, strādājis dažādos žanros — ainava, klusā daba, figurālas kompozīcijas, portreti, marīnas.

Jānis Pauļuks
Dzimis 1906. gada 2. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1984. gada 23. jūnijā (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Rīgā 1906. gada 2. septembrī, lietuviešu strādnieku ģimenē, viņam bijis arī brālis — Pēteris, kurš ir bijis kaligrāfs un grafiķis. Pats Jānis Pauļuks arī strādājis kā kaligrāfs Zemes ierīcības departamenta mērniecības nodaļā, izpildot valsts pasūtījumus. 1938. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, taču ticis no tās izslēgts. Vēlāk, 1944. gadā iestājies akadēmijā vēlreiz, tomēr šoreiz izstājies no tās pats, labprātīgi. 1945. gadā, J. Pauļuks ticis uzņemts Mākslinieku savienībā, taču sava neparastā rakstura dēļ ticis vairākkārt gan izslēgts, gan atjaunots. Miris 1984. gada 23. jūlijā Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Daiļrades raksturojums

labot šo sadaļu

Pirmais daiļrades posms (1930.-1940. gadi) raksturīgs ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis bija pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs. Otrais posms (1950.— 1960. gadi) iezīmīgi ar krāsas, kā galvenā formas izteiksmes līdzekļa dominanti. Glezniecības maniere atraisījās, krāsu palete kļuva gaišāka. Trešais un pēdējais posms ir 1970-1980. gadi, kad meistara daiļrade iegāja brieduma fāzē, bija ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska.

Tiek uzskatīts, ka mākslinieks radījis ap 600—700 darbu, taču 1975. gadā viņa darbnīca tika apzagta un izdemolēta, tādēļ vairāku vērtīgu darbu atrašanas vieta nav zināma.