Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Rujen) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Rūjienas draudzes novads (1798).

Rūjienas luterāņu baznīca (2000).

Vēsture

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Metsepolei vai Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem, uzcēla Rūjienas pili (hove to Ruyen), kas pieminēta 1414. gadā un Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcu, kas ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. 1461. gadā rakstos pieminēts miests pie pils (hakelwerk to Rugen). 1481. gadā Rūjienas pilij uzbruka Maskavijas karaspēks.

1582. gadā pilsnovads tika iekļauts Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguva Jirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva par Cēsu vaivadu (1598-1602). Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā pili ieņēma Pētera I karaspēks, pēc tam pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.

Rūjienas luterāņu baznīca pēc nopostīšanas Livonijas karā atjaunota Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimta vidū, atkal nopostīta 1704. gadā. Pārbūves veiktas 1820. gadā, 1854. gadā, 1856. gadā un 1899. gadā.

1889. gadā Rūjienas draudzi sadalīja Dienvidrūjienas un Ziemeļrūjienas draudzēs, abu draudžu dievkalpojumi notika Rūjienas baznīcā, bet tajās bija dažādi mācītāji.

1974. gada ugunsgrēkā Rūjienas baznīca pilnībā izdega, 1987. gadā to sāka atjaunot. 2017. gada jūlijā uzcēla jaunu baznīcas torni.

Muižas

Rūjienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Rūjienas draudzes novadā 1782. un 1826. gadā bija šādas muižas:

• Rūjienas mācītājmuiža (Pastorat Rujen)
• Rūjienas muiža (Rujen-Grosshof)
• Ternejas muiža (Rujen-Torney)
• Arakstes muiža (Arras, Arrast)
• Dīķeru (Dūķeru) muiža (Puderküll)
• Endzeles muiža (Henselshof)
• Eriņu muiža (Heringshof)
• Ipiķu muiža (Ippik)
• Jeru muiža (Seyershof)
• Juratas muiža (Rujen-Radenhof)
• Ķoņu muiža (Königshof)
• Lodes muiža (Metzküll)
• Naukšēnu muiža (Naukschen)
• Nurmu muiža (Nurms)
• Oleru muiža (Ohlershof)
• Paipes pusmuiža (Paibs)
• Tēdiņu muiža (Rujenbach)
• Virķēnu muiža (Wirken, Würken, Würcken)
• Ķirbeļu muiža (Kirbel, Kürbelshof)
• Plāteres muiža (Laatre mõis, Moiseküll, kopš 1920. gada Igaunijā)

• 
  Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji (Broce, ap 1800)
• 
  Skats uz Rūjienu
• 
  Rūjienas muiža (Rujen-Großhof)
• 
  Rūjienas pils drupas (Broce, 1790)
• 
  Endzeles muiža (Henselshof)
• 
  Jeru muiža (Seyershof, 1800)
• 
  Rūjienas luterāņu baznīca
• 
  Jeru muiža (2015)
• 
  Oleru muiža (2000)
• 
  Eriņu muižas kungu māja (2010)
• 
  Naukšēnu muižas pils (2000)
• 
  Virķēnu muižas pils (2000)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 372–373. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 128–132. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 4. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 242–243. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 4. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 122–132. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 4. augustā.