Rīgas Melnais balzams
Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752. gada. Balzamam ir īpatnēja rūgti saldena garša un to var lietot gan tīrā veida, gan arī kokteiļu sastāvā vai kā saldējuma vai kafijas piedevu.
.jpg) | |
| Ražotājs | Latvijas balzams |
|---|---|
| Valsts |
 Latvija |
| Ražo kopš | 1752. gada |
| Krāsa | Tumši brūna (klasiskajam), tumši violeta (upeņu) vai tumši sarkana (ķiršu) |
| Mājas lapa | rigablack.com |
Sastāvs
labot šo sadaļu
Rīgas Melnais balzams ir ar 45% lielu spirta saturu, to izgatavo no 24 sastāvdaļām.[1] Sastāvā ir gan tādi Latvijā izplatīti augu izcelsmes produkti kā piparmētras, vērmeles, bērzu pumpuri, ozolmizas, mellenes, avenes, baldriāns, arnika, liepziedi, asinszāle un medus, gan eksotiskāki produkti kā ingvers, muskatrieksti, apelsīnu mizas, melnie pipari, kā arī visrūgtākā dabā sastopamā auga genciāna sakne un Peru balzama eļļa. Zināms, ka dzēriens sākumā tiek gatavināts ozolkoka mucās, bet precīza pagatavošanas tehnoloģija zināma tikai trim cilvēkiem.[2] Pēc balzama meistara Jāņa Maža teiktā, zālītes, saknītes, ziedi ozolkoka mucās tiek mēnesi ilgi maisīti un ekstrahēti spirta šķīdumā.[3] Kopš 1860. gada dzēriens ir ieguvis vairāk kā 50 dažādus apbalvojumus.[nepieciešama atsauce]
Vēsture
labot šo sadaļu
Precīzs dzēriena rašanās laiks nav zināms, iespējams, ka līdzīgi ārstniecisko zālīšu alkohola ekstrakti Rīgas aptiekās lietoti jau kopš viduslaikiem. Tos lietoja pret drudzi, vēdergraizēm, zobu un galvas sāpēm, arī baltās un sarkanās rozes, indīgu kodumu, roku un kāju lūzumu gadījumos un citu ievainojumu ārstēšanā. Pirmo reizi kā "Kunces balzams" rakstos pieminēts 1752. gadā, ko oficiāli uzskata par dzēriena tapšanas gadu.
Lai cīnītos pret Kunces balzama viltojumu pārdošanu, pēc 1789. gada 2. februāra Krievijas Impērijas Medicīnas kolēģijas aprobācijas, impērijas Senāts 21. maijā pieņēma lēmumu, ka īstā Kunces balzama ražošanas un izplatīšanas tiesības pieder vienīgi Rīgas tirgotājam Simonam Ļeļuhinam. Rīgas vietniecības policijas likumos bija aizliegts to pārdot "dzertuvēs" ārpus aptiekām.[4]
Populāra leģenda vēsta, ka Kunces balzams esot sekmīgi lietots Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas II vēdergraižu ārstēšanai viņas vizītes laikā Rīgā 1789. gadā. Pēc tam viņa likusi piegādāt šo ārstniecisko dzērienu Pēterburgas galmam. Sākotnējā Kunces balzama receptei bijis cits sastāvs, tajā bijušas pat 32 dažādas drogas, tostarp lavandas ziedi, rozmarīns, salvija, diļļu sēklas un kanēļa miza, alkohola saturs nepārsniedza 16%, bet gadsimtu gaitā receptūra mainījās. Ļeļuhina fabrika cieta zaudējumus pēc Katrīnas II nāves 1796. gadā, kad balzama tirdzniecību Krievijas Impērijas robežās atļāva tikai aptiekās. 1808. gadā uzņēmumu likvidēja, Ļeļuhina namu 1813. gadā iegādājās kaņepju kulstītājs Mārtiņš Slava.[5]
Rūpniecisko "Rīgas Melno zāļu Kuncena balzama" ražošanu 1847. gadā atsāka Alberts Volfšmits, kas izmainīja sākotnējo recepti un palielināja alkohola saturu līdz 45%. 1860. gadā "Rīgas Melnais balzams" saņēma sudraba medaļu izstādē Pēterburgā. Pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveides vairākas Rīgas alkoholisko dzērienu fabrikas ražoja "īsto" melno zāļu balzamu pēc oriģinālās Kunces (Kuncena) receptūras, gan arī pēc modificētas receptūras:
- AS A. Wolfschmidt tika ražots Īstais Rīgas Kuncena Melnais (zāļu) Balzams № 88 jeb Echter Rigaer schwarzer Kräuter Kunzens Balsam ar papildus uzlīmi Grand Prix Paris 1900/1937, Bruxelles 1935[6]
- liķieru fabrikā AS Ch. Jürgenson — Otto Schwarz (Rīgā Vaļņu ielā 20) tika ražots gan Īstais Rīgas Melnais zāļu Balzams № 0, gan arī Īstais Rīgas Melnais zāļu Kuncena Balzams № 00[7]
Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gadā balzama meistari, kas tā izgatavošanas recepti glabāja noslēpumā, aizbrauca no Latvijas un Rīgas melnā balzama ražošana apstājās.
Tomēr 1950. gadā pārtikas tehnoloģei Maigai Podračniecei izdevās atjaunot zudušo Rīgas Melnā balzama receptūru un tā ražošanu atsāka tagadējā "Latvijas balzamā". 1976. gadā rūpnīcā saražotā balzama daudzums sasniedza 1 miljonu dekalitru gadā. 2006. gadā Rīgas Melnais balzams ieguva Grand Prix starptautiskajā pārtikas nozares izstādē Prodexpo Maskavā, bet 2008. gadā Riga Black balsam Cream ieguva sudraba godalgu The Drinks Business organizētajā konkursā dizaina un iepakojuma kategorijā. Arī 2011. gadā "Rīgas Melnais balzams" un "Balzams ar upeņu garšu" saņēma godalgas starptautiskos konkursos.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rigas Melnais Balzams
- ↑ «Ieskatāmies leģendārā alkohola ražotnē». tvnet.lv (latviešu). 2012-05-05. Skatīts: 2021-02-13.
- ↑ Kas leģendāro "Rīgas melno balzamu" padara slavenu? Arhivēts 2017. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv. 2010. gada 21. novembrī
- ↑ Christian Heinrich Nielsen. Handbuch zur Kenntnis der Polizeygesetze und anderer Verordnungen. Dorpat: 1794, 35.-37. lpp. (vāciski)
- ↑ Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2. sējums. Rīga: Zinātne, 1996. — 215. lpp.
- ↑ Īstais Rīgas Kuncena Melnais (zāļu) Balzams № 88 Echter Rigaer schwarzer Kräuter Kunzens Balsam Akciju sabiedr. A. Wolfschmidt, Rigā Actien-Gesellschaft Grand Prix Paris 1900/1937, Bruxelles 1935
- ↑ Īstais Rīgas Melnais zāļu Kuncena Balzams № 00 Ch. Jürgenson — Otto Schwarz Liķieru fabrika, Rigā Vaļņu ielā 20
- ↑ AS Latvijas balzams[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Melnais balzams.
