Šis raksts ir par augiem. Par ezeru Sēmes pagastā skatīt rakstu Mellene (ezers).

Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām. Mellenes ir tuvu radnieciskas citiem, ārēji līdzīgiem melleņu ģints augiem: Amerikas mellenēm (Vaccinium cyanococcus) un zilenēm (Vaccinium uliginosum). Mellenes dabiski aug visā Eiropā, Āzijas ziemeļos, Grenlandē, arī Ziemeļamerikas rietumos. Mellenes aug skābā augsnē, visbiežāk priežu mežos, bieži arī cita veida mežos, purvos un izcirtumos.

Parastā mellene
Vaccinium myrtillus L.
Mellenes (Vaccinium myrtillus)
Mellenes (Vaccinium myrtillus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒriku dzimta (Ericaceae)
ĢintsVaccinium
SugaParastā mellene (V. myrtillus)
Parastā mellene Vikikrātuvē

Melleņu ogas ir ēdamas, tās izmanto pārtikā, it īpaši miltu konditorejas izstrādājumos, dzērienos un saldumos. Mellenes izmanto arī tradicionālajā medicīnā: sirds slimību ārstēšanai, redzes uzlabošanai, caurejas novēršanai un dažādiem citiem gadījumiem.[1]

AprakstsLabot

Parastā mellene ir lakstaugs, kas dažreiz tiek pieskaitīts vasarzaļajiem sīkkrūmiem.

Daudzgadīgs, augstums atkarībā no augtenes un vecuma 15-50 cm. Stublājs stāvs, zaļš, vasaras beigās mazliet koksnains, šķautņains. Zari arī šķautnaini. Lapas olveidīgas (garums 1-2,5 cm, platums 0,5-1,5 cm), uz stublāja un zariem pamīšus, to kātiņš ļoti īss. Plātnes mala sīkzobaina, gals nosmailināts. Ziedi nokareni, plati kausveida, pa vienam lapu žāklēs. Kauslapas zaļas, saaugušas, īsas. Vainaglapas saaugušas, zaļgansārtas, galā atlīkušas, garumā 0,4-0.7 cm. Irbulis parasti mazliet pārsniedz vainagu. Auglis — apaļa (diametrā 0,6-1 cm), zili melna oga ar apsarmi. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.[2]

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot