Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca
Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu baznīcas dievnams Meža prospektā 86, Rīgā. Baznīcas draudze apvieno Sarkandaugavā un tās apkaimē dzīvojošus katoļticīgos iedzīvotājus.
| Rīgas Kristus Karaļa baznīca | |
|---|---|
_arh._I.Blankenburgs,_K.Reisons.jpg){kind=spacer} | |
  Rīgas Kristus Karaļa baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Meža prospekts 86, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°59′46.18″N 24°8′13.76″E / 56.9961611°N 24.1371556°EKoordinātas: 56°59′46.18″N 24°8′13.76″E / 56.9961611°N 24.1371556°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1943 |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Indriķis Blankenburgs, A. Strazdiņš |
| Arhitektūras stils | funkcionālisms |
| Celtniecības sākums | 1935 |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmās lūgšanu telpas Sarkandaugavā un tās apkaimē dzīvojošiem katoļticīgiem iedzīvotājiem atradās Duntes ielā 52, privāta piecstāvu nama pirmajā stāvā, bet tās draudzes vajadzības neapmierināja.[1]
Baznīcas celtniecība sākta 1935. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga un K. Reisona projekta, pamatus iesvētīja 1935. gada 27. oktobrī metropolīts A. Springovičs. Tomēr turpmākajiem būvniecības darbiem līdzekļu nepietika. Draudze rīkoja labdarības pasākumus, lai savāktu naudu.[1]
1938. gadā projektu pārstrādāja būvinženieris A. Strazdiņš.
1939. gadā Latvijas prezidents K. Ulmanis ziedoja celtniecībai 5 tūkstošus latu. 1940. gadā Romas pāvests Pijs XII pieškīra jaunceltnes līdzekļu vākšanas loterijai apzeltītu krustu ar mākslinieciski veidotu Pestītāja attēlu, kuru izdevās laimēt Rudzātu prāvestam A. Juhnevičam.
Celtniecība ilga līdz 1944. gadam. Iesvētīšana notika 1943. gada 26. aprīlī.[1]
Draudzes pirmais prāvests līdz izceļošanai uz Zviedriju bija Kazimirs Vilnis. Pēc Otrā pasaules kara draudzi vadīja prāvests Pāvils Jankovskis, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.[1]
Blakus baznīcai atrodas Sarkandaugavas Sv. Jāzepa kapi, kā arī 1936. gadā celtā mācītāja māja.[2]
Baznīcas tornis pēc oriģinālā projekta tika uzstādīts tikai 2003.—2004. gadā.[2]
Rīgas Kristus Karaļa draudzē par vikāru kalpojis Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Aivars Jakovičs. Mežaparks. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. Rīga : Jumava, Rīgas meži, 2014. 104. lpp. ISBN 978-9934-11-398-7.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 517. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca.- "Cita Rīga" ieraksts
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |