Rába Járműipari Holding
Rába Járműipari Holding Nyrt. (darbojas ar zīmolu Rába) ir Ungārijas autobūves pārvaldītājsabiedrība. Galvenais birojs atrodas Ģērā. Dibināta 1896. gadā.
| RÁBA | |
|---|---|
| Rába Járműipari Holding Nyrt. | |
_logo.svg){kind=logo} | |
| Tips | akciju sabiedrība |
| Darbības joma | mašīnbūve |
| Dibināts | 1896. gads |
| Galvenais birojs |
Ģēra,  Ungārija |
| Produkti | transportlīdzekļu tilti, automašīnu daļas, speciālās automašīnas |
| Tīmekļa vietne | raba.hu |
Rába ražo transportlīdzekļu tiltus, automašīnu daļas un specializētās automašīnas. Aptuveni 90 % produkcijas tiek eksportēti. Grupai ir rūpnīcas Ģērā, Morā un Šārvārā.
Rába Járműipari Holding Nyrt. akcijas tiek kotētas Budapeštas fondu biržā. Lielākais akcionārs ir valsts īpašumu pārvaldītājsabiedrība Magyar Nemzeti Vagyonkezelő Zrt. (74,3375 %).[1]
Vēsture labot šo sadaļu
1896. gada 28. decembrī Ģērā 9 personas dibināja uzņēmumu Magyar Vagon- és Gépgyár Rt. (Ungārijas vagonu un mašīnbūves uzņēmums). 1897. gadā sākās ražošana, un pirmais produkts bija 15 tonnu dzelzceļa cisternas, ko izgatavoja pēc uzņēmuma Galicia-Carpathian Petroleum pasūtījuma. Divos gados tika saražoti 1000 vilcienu vagoni. 1899. gadā uzņēmums produkciju sāka eksportēt: tika piegādāti dzelzceļa pasažieru vagoni uz Ēģipti, Austrumindiju, Dienvidāfriku, pilsētas tramvaji uz Amsterdamu un Antverpeni, metro vagoni uz Londonu.
1900. gadā Magyar Vagon- és Gépgyár piedalījās Parīzes Pasaules izstādē ar dzelzceļa pasažieru un preču vagoniem, kur ieguva jaunus pasūtījumus. 1901. gadā rūpnīca ieguva pasūtījumus no Austroungārijas armijas. No 1902. gada uzņēmums armijai sāka piegādāt lielgabalu daļas, stobrus.
1910. gadā sākās tērauda liešana, un 1914. gadā tika palaista martena krāsns. 1913. gadā Magyar Vagon- és Gépgyár nopirka Praha automašīnas licenci, ko bija izstrādājis galvenais konstruktors Františeks Kecs. Tas kļuva par pamata bāzi "V" tipa kravas automašīnu un RÁBA Grand passenger Car ražošanā. Līdz 1928. gadam tika izgatavoti aptuveni 500 "V" tipa transportlīdzekļi. 1913. gadā uzņēmums izvēlējās savu preču zīmi: RÁBA, kas tika nosaukta tuvējās upes Rābas vārdā. 1914. gada pirmajā pusē tika izgatavots pirmais vieglais auto RÁBA Alpha. Vasarā sākās Pirmais pasaules karš. 1915. gadā tika sākta Praha sistēmas pašgājējarklu ražošana. Ar adaptēto Grand dzinēju varēja transportēt kuļmašīnas, dzirnavas un smalcinātājus. 1917. gadā tika izlaista jaudīgāka vieglā mašīna RÁBA Grand 6 personām, kas tika izgatavota ar slēgtu un atvērtu kabīni. Kara laikā Grand tika pielāgoti karalauka vajadzībām un medicīnas palīdzībai. Karaliskais nams pasūtīja īpašu RÁBA Grand, kas bija paredzēts Kārļa I personīgai lietošanai. 1918. gadā tika atvērta jauna rūpnīca ar modernām iekārtām. Šajā laikā galvenie produkcijas veidi bija dzelzceļa vagoni, tilti un dzelzs konstrukcijas, automašīnas, militārie transportlīdzekļi, pašgājējarkli un celšanas iekārtas, dzelzceļa sliežu ceļi.
1925. gadā, pamatojoties uz licences līgumu, kas noslēgts ar PRAHA rūpnīcu, par transportlīdzekļu bāzi kļuva "L" tips: 3 tonnu ātrās kravas mašīnas un autobusi 24 - 30 personām. Dzinējs un vairākas tā konstrukcijas daļas bija tādas pašas kā Grand modelī. 1926. gadā tika izlaists RÁBA PE pasta elektromobilis, kas tika izgatavots līdz 1929. gadam. Tā 15 kW dzinēju ražoja uzņēmums Ganz, un 1000 Ah svina akumulatoru ražoja Tudor rūpnīca. 1927. gadā uzņēmums no Krupp nopirka smago kravas mašīnu (3 un 5 tonnu) licenci galvaspilsētas transporta iestādes vajadzībām. 1928. gadā no Austro-Fiat tika iegādāta licence, lai aizstātu novecojušās mašīnas 1,5 tonnu kategorijā. RÁBA AF automašīnas tika izgatavotas 6 veidos līdz 1934. gadam.
1936. gadā uz RÁBA-AFI bāzes tika izveidota 2,5 tonnu automašīna RÁBA Super, pēc tam RÁBA Special 3,5 tonnu kravas mašīnas ar 5 ātrumu pārnesumu kārbu un autobusi, pirmo reizi koka rāmja vietā izmantojot metinātu tērauda konstrukciju. Šajā veiksmīgākajā transportlīdzekļu saimē līdz 1951. gadam tika izgatavotas aptuveni 2500 mašīnas. 1936. gadā tika izveidota gaisa kuģu darbnīca, kas sākotnēji bija paredzēta automobiļu rūpnīcas labākai izmantošanai. 1936. gadā tika sākta alumīnija liešana un krāsainā metāla ražošana un apstrāde. Lidmašīnu korpusa paneļu izgatavošanā sāka izmantot lokšņu dziļo izvilkšanu. 1937. gadā no Vācijas M.A.N. tika iegādāta dīzeļdzinēja licence. 65 vai 80 zirgspēju 4 cilindru dzinēji tika uzstādīti Super un speciālajos automobiļos, 100 zirgspēju 6 cilindru dzinējs tika uzstādīts RÁBA j M.A.N. D 5 kravas mašīnā un Trambusz autobusā 50 pasažieriem. 1937. un 1938. gadā tika ierīkota telpa lidmašīnu dzinēju pārbaudei un tika sākta lidmašīnu dzinēju ceha būvniecība.
1938. gadā Ungārijas premjerministrs Darāņi Kālmāns paziņoja par armijas modernizēšanu, piešķirot 1 miljardu pengē finansējumu. Valdība Magyar Vagon- és Gépgyár armijai pasūtīja augstas pārgājamības kravas mašīnas 38M Botond, kas bija konstruētas uz RÁBA-AFI bāzes. Tā kā Ģēras rūpnīca netika galā ar lielo pasūtījumu, mašīnas ražošana tika organizēta kopīgi ar 6 Ungārijas rūpnīcām. Pēc kara sākuma rūpnīcā tika modernizēta tērauda apstrāde, tika ierīkota bruņu plāksņu rūdīšana un cietināšana. Vecās hidrauliskās preses tika nomainītas. Tika paplašināta dzelzceļa vagonu montāžas darbnīca, izbūvētas jaunas ēkas automobiļu rūpnīcai un uzstādītas jaunas iekārtas. Uz RÁBA M.A.N. bāzes ar 6 cilindru 100 ZS dzinēju tika izveidots visu riteņu piedziņas artilērijas traktora prototips RÁBA 41 M.
1940. gadā lidmašīnu ražošanai tika uzcelts montāžas cehs un daļu glabātuve. Tika sākta Ungārijā konstruētas lidmašīnas WM-21 Sólyom un Vācijas lidmašīnas Focke-Wulf Fw 58 ražošana. 1941. gadā tika sākta tanka Turán ražošana pēc Škoda T-21 licences. No 1940. līdz 1942. gadam pāri Donavai tika uzbūvēts Medve tilts. 1942. gadā Magyar Vagon- és Gépgyár rūpnīcā tika sākta Vācijas iznīcinātāju lidmašīnu Messerschmitt Bf 109 ražošana. Vēlāk, sadarbojoties ar Dunai Repülőgépgyár, tika ražotas Me 210 iznīcinātāju lidmašīnas.
1944. gada 13. aprīlī sabiedroto aviācija veica Ģēras bombardēšanu, rezultātā liela daļa rūpnīcas tika nopostīta un gāja bojā 300 cilvēku. Pēc tam daļa ražošanas tika pārcelta uz tuvējām apdzīvotām vietām. Tuvojoties Sarkanajai armijai, 1944. gada martā rudenī un 1944. gada pavasarī rūpnīcas atlikušās iekārtas, darbarīki un rezerves daļas tika pārvietotas uz Rietumiem. Uz Vācijas militārajām rūpnīcām tika pārvietoti un izmantoti arī daudzi strādnieki un inženieri.
1945. gada 28. martā Padomju Savienība pārņēma kontroli pār Magyar Vagon- és Gépgyár. 1946. gadā uzņēmums tika nacionalizēts. Pirmajos gados pēc kara lielākā daļa rūpnīcas produkcijas tika sūtīta uz PSRS kā reparācijas. 1947. gadā tika pabeigts 45 tonnu tvaika celtņa prototips, un tā ražošana sākās 1948. gadā. 1948. gadā tika sākta Bleichert tipa elektrokrāvēja ražošana. Tika turpināta tiltu konstrukciju ražošana: no 1947. līdz 1949. gadam tika uzbūvēts Ārpāda tilts Budapeštā, Tilts pār Tisu Vāšārošnamēņā, gājēju tilts Rēvfalu, Ģērā.
1949. gadā visas Ungārijas automašīnu rūpniecība tika reorganizēta. Automašīnu konstruēšanu turpmāk veica Transportlīdzekļu attīstības iestāde direktora Dežo Vinklera (Dezso Winkler) vadībā. Autobusu ražošana tika nodota Ikarus; kravas auto šasiju, dzinēju, virsbūves ražošanai un beigu montāžu turpmāk veica Csepel Autógyár rūpnīca. Neatkarīga automašīnu ražošana Ģēras rūpnīcā tika pārtraukta, turpmāk tā specializējās priekšējo un aizmugurējo tiltu, stūres mehānismu un transmisijas ražošanā.
1950. gada sākumā Ģēras rūpnīca iesaistījās dažādu rūpniecības tērauda konstrukciju izgatavošanā: celtņi Dunai Vasmű rūpnīcai, dūmeņi un uzglabāšanas tvertnes Szőny, maisīšanas tvertni rūpnīcai MOTIM, visu tērauda iekārtu ražošana Solnokas sērskābes rūpnīcai. 1951. gadā gāzes uzglabāšanai tika izgatavota tvertne ar 20 000 m³ ietilpību. Ēģiptei tika izgatavots pagriežams tilts. Tika ražoti arī dzelzceļa vagoni. 1953. gadā tika uzbūvēts RÁBA ražots dzelzceļa tilts, kas savienoja Bulgāriju un Rumāniju. 1955. gadā Ēģiptē tika uzbūvēts Heluānu autoceļa un dzelzceļa tilts. 1955. gadā Magyar Vagon- és Gépgyár eksperti izstrādāja metināšanas tehnoloģiju zem pulvera un liesmas metināšanu.
1960. gados Ģēras rūpnīca ražoja amfībijas izlūkošanas mašīnas D-442 FÚG un PSzH-IV. 1963. gada decembrī Ungārijas valdība nolēma iegādāties jauna dzinēja licenci, un Magyar Vagon- és Gépgyár tika izraudzīta par dīzeļdzinēju ražošanas bāzi. 1967. gadā RÁBA no MAN nopirka dzinēja licenci. 1967. gadā tika uzbūvēts 28 000 m² plašs ražošanas cehs, lai uzsāktu aizmugurējo tiltu lielas sērijas izgatavošanu. 1969. gada 17. jūnijā tika atklāta jauna dzinēju ražotne. Budapeštas Starptautiskajā tirdzniecības gadatirgū tika prezentēta 215 ZS 16 tonnu kravas mašīna un 22 tonnu 3 tiltu kravas mašīna.
1971. gadā Rába 831 kravas mašīna ieguva Budapeštas Starptautiskās tirdzniecības gadatirgus balvu. 1973. gadā tika pabeigta jaunas tērauda lietuves celtniecība. 1973. gadā pēc ASV uzņēmuma Steiger licences tika sākta lieljaudas traktoru ražošana. 1974. gadā tika sākts Steiger eksports uz ASV. 20 gadu laikā RÁBA eksports uz ASV pārsniedza 700 miljonus ASV dolāru.
1980. gadā kravas mašīnām sāka izgatavot DAF F241 tipa kabīnes. 1980. gadu sākumā tika izstrādāta Rába H militāro mašīnu sērija; sākotnēti to aprīkoja ar KAMAZ, vēlāk ar DAF kabīnēm. 1980. gados Rába izgatavoja vairāk kā 2000 kravas automašīnu gadā, un tas bija trešais lielākais darba devējs Ungārijā. Rába darbība 1985. gadā galvenokārt bija automašīnu dzinēju un tiltu ražošana, un tikai 15 % no apgrozījuma veidoja kravas automašīnas. Eksportēti tika gandrīz 90 procenti produkcijas, un lauvas tiesa nonāca Dienvidslāvijā. 1986. gadā Rába ieviesa jaudīgāku, 370 ZS (272 kW) dīzeļdzinēju (D11TLL), lai palīdzētu kravas automašīnām konkurēt starptautiskā mērogā un apmierinātu autopārvadātāja Hungarocamion vajadzības.
1992. gada 1. janvārī uzņēmums tika pārveidots par valsts kapitālsabiedrību Rába Rt.. 1992. gadā tika izlaists jauns kravas mašīnu modelis ar MAN F90 kabīni. 1996. gadā notika uzņēmuma privatizācija. 1997. gada 17. decembrī Rába Rt. akcijas tika iekļautas Budapeštas fondu biržā. 1999. gadā uzņēmums reorganizēja savu organizatorisko struktūru, galvenās darbības jomas atdalot atsevišķās juridiskās personās (Rába Futómű — automašīnu tilti, Rába Járműipari Alkatrészgyártó — automašīnu daļas, Rába Jármű — speciālie transportlīdzekļi), un mātes uzņēmumu pārveidojot par pārvaldītājsabiedrību.
.jpg)
2001. gadā tika slēgta nerentablā autobusu montāžas līnija un pieņemts lēmums pārdot dzinēju biznesu. 2001. gadā pārvaldītājsabiedrība tika pārdēvēta par Rába Járműipari Holding Rt. 2002. gadā tika izveidota stratēģiska uzņēmējdarbības attīstības funkcija, kas būtiski pārskatīja mārketinga darbību, pastiprināja centienus Rietumeiropā un Austrumeiropā un atvēra pārstāvniecību Pekinā, lai nostiprinātos Ķīnā. 2003. gadā Rába sāka piegādāt speciālos transportlīdzekļus Ungārijas armijai. No 2004. līdz 2007. gadam uzņēmumam bija ievērojams pārdošanas ieņēmumu un peļņas pieaugums. 2005. gadā mātes uzņēmums tika pārreģistrēts par atvērtu akciju sabiedrību Rába Járműipari Holding Nyrt. 2008. gadā automašīnu tiltu meitas uzņēmums Rába Futómű uzsāka pamatīgu modernizācijas programmu. 2009. gadā tika izstrādāta jauna bezceļa tiltu saime Rába MAXS. 2009. gadā Rába Járműipari Alkatrészgyártó kopā ar F.S. Fehrer Automotive GmbH Morā izveidoja kopuzņēmumu sēdekļu putu ražošanai. 2010. gadā tika izveidota jauna tiltu paaudze autobusu zemo grīdu tirgum.
Grupas struktūra labot šo sadaļu
Rába Járműipari Holding Nyrt. trīs galvenie meitas uzņēmumi:
- Rába Futómű Kft., ražo automašīnu tiltus, produkcijas daļa grupā 49 %;
- Rába Járműipari Alkatrészgyártó Kft., ražo automašīnu daļas, produkcijas daļa grupā 27 %;
- Rába Jármű Kft., ražo transportlīdzekļus un šasijas, produkcijas daļa grupā 24 %.
Rába Futómű labot šo sadaļu
Automašīnu tilti ir galvenais Rába produkcijas veids. Tilti un tiltu daļas tiek ražotas kravas mašīnām un autobusiem, kā arī jaudīgajiem traktoriem un specializētajām mašīnām.
Rába Járműipari Alkatrészgyártó labot šo sadaļu
Automašīnu daļas tiek ražotas divās rūpnīcās. Moras ražotne ir specializējusies uz metināšanas un presēšanas procesiem, bet Sārvāras rūpnīcā galvenā tehnoloģija ir griešana un apstrāde. Uzņēmuma struktūrvienība galvenokārt pārdod savu produkciju starptautiskajiem autobūves uzņēmumiem, kas darbojas Ungārijā un citās ES valstīs.
Rába Jármű labot šo sadaļu
Transportlīdzekļu biznesa vienība ražo nokomplektētus transportlīdzekļus, automašīnu konstrukcijas un šasijas. Tā ražo augstas mobilitātes militārās kravas mašīnas, kas atbilst īpašām pārvadāšanas un aizsardzības prasībām, kā arī veic attīstības un pielāgošanās pasākumus šiem produktiem. Tās galvenais ilgtermiņa klients ir Ungārijas armija. Uzņēmums piegādā arī dažādu kategoriju autobusu un zemes pārvietošanas mašīnu šasijas vietējiem un starptautiskajiem partneriem. Turklāt uzņēmējdarbības nodaļas stratēģisko produktu portfeli papildina autotransporta līdzekļi, kas ir piemēroti pilsētas un piepilsētas pašvaldību transportam.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Rába Járműipari Holding
- Rába Járműipari Holding Nyrt. Céginformáció.hu komercreģistrs
- RÁBA Nyrt. Budapeštas fondu biržā