Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Sventāja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šventoja (lietuviešu: Šventoji), agrāk arī Sventa, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Upe ir 242 km gara, tās izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Ignalinas rajona pašvaldībā. Ietek Neres upē pie Jonavas.

Šventoja
Šventoji
Šventoja pie Šventupes
Šventoja pie Šventupes
Izteka Dūkštas ezers, Ignalinas rajona pašvaldība
55°32′59″N 26°18′22″E / 55.54972°N 26.30611°E / 55.54972; 26.30611
Ieteka Nere
55°5′39″N 24°21′2″E / 55.09417°N 24.35056°E / 55.09417; 24.35056Koordinātas: 55°5′39″N 24°21′2″E / 55.09417°N 24.35056°E / 55.09417; 24.35056
Garums 242 km
Vidējā caurtece 56,1 m³/s 
Baseina platība 6889 km² 
Šventoja
Šventoji Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

13. gadsimtā Šventojas upes baseinā atradās ķēniņam Mindaugam pakļautā Lietavas zeme, pie Anīkšču pilsētas atrodas Šeimīnišķēļu pilskalns, viena no visiespējamākajām vietām, kur atradusies Mindauga pils Voruta. Pēc Mindauga kristīšanās viņš 1255. gadā atteicās no Sēlijas zemes par labu Rīgas arhibīskapam. Dāvinātās teritorijas dienvidu robeža gāja pa Sventas (tagad Šventojas) upi, Latuvas upi, Lavenas upi līdz Mūsas upei.

Līdz 14. gadsimta sākumam Šventojas upes labā krasta zemes atradās žemaišu pakļautībā, bet vēlāk Lietuvas dižkungs Vītenis Žemaitijas robežu atvirzīja līdz Nevēžas upei.

Ārējās saites labot šo sadaļu