Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas. 1529. gadā Špeieras reihstāgā virkne firstu un brīvpilsētu noprotestēja "Vormsas ediktu", kurā Mārtiņš Luters tika pasludināts par ķeceri. Tāpēc reformācijas piekritējus sāka saukt par protestantiem. Mūsdienās šo terminu attiecina uz luterāņu, anglikāņu, baptistu, metodistu, reformātu un vairākām citām kristīgajām baznīcām.

Luters Vormsā, Antona fon Vernera glezna, 1877

Valstis ar lielāko protestantu īpatsvaru (2010)

Protestantu ticības kodols ir ietverts teicienā: "Sola Scriptura, Sola Fide, Sola Gratia", kas tulkojumā nozīmē: "Tikai Svētie Raksti (Bībele), Tikai ticībā un Tikai žēlastība". Tas nozīmē, ka protestantiem augstākā autoritāte ir Bībeles Svētie raksti — Vecā un Jaunā Derība. Protestanti apliecina, ka tikai Kristus upuris ir vienīgais ceļš, kā cilvēks var tikt glābts no grēkiem un kļūt vienots ar Trīsvienīgo Dievu, un tikai ticībā uz Kristu kā Dieva Dēlu, cilvēki žēlastību no Dieva, lai varētu tikt glābti no mūžīgās nāves. Protestanti noliedz taisnošanu caur darbiem (cilvēks nevar nopelnīt savu pestīšanu ar darbiem) un pastāv uz taisnošanu tikai no Dieva žēlastības, ticībā uz Dieva Dēlu — Jēzus Kristus, kas ikvienam cilvēkam tiek dota kā dāvana.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Protestantisms.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)