Prosa

Prosa ir labība, ko izmanto pārtikā. Augu suga, no kuras pārsvarā iegūst prosas putraimus, ir parastā prosa jeb sējas sāre (Panicum miliaceum L.). To galvenokārt audzē Ķīnā, Mongolijā, Japānā, Indijā, Eiropas dienvidu rajonos. Izmanto arī lopbarībai kā zaļmasu un sienu. Graudos ir aptuveni 10-15% olbaltumvielu, >50% ogļhidrātu, ~3,8% tauku.

Parastā prosa (Panicum miliaceum L.)

Saimniecībā izmanto arī citus graudaugus, kurus sauc par prosaugiem, no graudzāļu dzimtas sāru (Panicum), sāreņu (Setarium), Afrikas sāru (Pennisetum), pasāru (Digitaria), gaiļsāru (Echinochloa) ģinšu sugām. Tie ir viengadīgi kultūraugi. 2. grupas labība. Audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā apvidos ar karstu, sausu klimatu pārtikai un lopbarībai.

Parastā prosa ir sausumizturīga, pret augsnes kvalitāti mazprasīga, ar īsu veģetācijas periodu (3 mēneši). Šo īpašību dēļ to cilvēki salīdzinoši strauji ieviesa jau Bronzas jeb Agro metālu laikmetā. Mūsdienās, lai pārvarētu klimata pārmaiņu izraisīto pārtikas krīzi, prosu ieska atsākt audzēt Āfrikā un Eiropas dienvidu rajonos (piemēram, Po upes ielejā Itālijā), kur to sen vairs neaudzē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) izsludināja 2023. gadu par "Starptautisko prosas gadu".

Vēsture

Parastās prosas kultivēšana aizsākusies vēlākais 6000 gadus p.m.ē. Ķīnā, Dzeltenās upes lejtecē. Savu "uzvaras gājienu" šī labība uzsāka Bronzas laimetā, kad tās kultivēšana sasniedza vispirms Irānu, tad Kaukāzu un Turciju. 17. gadsimtā p.m.ē. tā konstatēta Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā, Moldovā, Rumānijā un līdz 13. gadsimtā p.m.ē. prosa sasniedza Ziemeļeiropu.

Latvijā pirmās ziņas par prosu vai sāri tiek attiecinātas uz Vēlo dzelzs laikmetu (10. -12. gs.).

Receptes

Prosas putraimi pirms gatavošanas ir rūpīgi jāmazgā vairākas reizes, jo graudiņiem ir klāt puteklīši, kas prosai piešķir rūgtenu piegaršu. No prosas putraimiem gatavo biezputras, plācenīšus, sacepumus. Receptes no "Grāmatas par garšīgu un veselīgu uzturu":

Prosas biezputra: Katliņā ielej 4 glāzes ūdens, pieliek ēdamkaroti sviesta un sāli. Kad ūdens sāk vārīties, pieber iepriekš nomazgātu prosu un vāra tik ilgi, kamēr putra sabiezē. Pēc tam to liek 50 - 60 minūtes sautēties. Gatavai biezputrai pieliek 1 - 2 ēdamkarotes sviesta un izmaisa. Uz 2 glāzēm prosas ņem 1 tējkaroti sāls un 2 - 3 ēdamkarotes sviesta.

Prosas biezputra ar ķirbjiem: Svaigus ķirbjus nomizo, izņem sēklas, sīki sagriež gabaliņos, ieliek katliņā, pielej 3 glāzes ūdens un vāra 10 - 15 minūtes, pēc tam pieber nomazgāto prosu un maisot vāra vēl 10 - 15 minūtes. Sabiezējušo biezputru apsedz ar vāciņu un liek 25 - 30 minūtes sautēties. Prosas biezputru ar ķirbjiem var pagatavot arī pienā. Uz 1,5 gāzēm prosas putraimu ņem 750 g ķirbju, 3 glāzes ūdens, 1 tējkaroti sāls.

Prosas sacepums ar rozīnēm: Izvāra pienā vai ūdenī staipīgu prosas biezputru. Gatavai biezputrai pieliek jālu olu un pārlasītas, aukstā ūdenī nomazgātas rozīnes. Visu labi izmaisa, ieliek ar taukvielām izziestā un ar rīvmaizi izkaisītā veidnē un sacep. Sacepumam var izmantot arī iepriekšējās dienas biezputru.

Avoti

• Millet and what else? Edited by: Kirleis W., dal Corso M., Filipovič D. Scales of Transformation I 14, 2022. ISBN 978-94-6427-017-4 (PDF e-book)
• Molčānova O. Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 356 lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prosa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)