Koroneišena

sala Dienvidorkneju salu arhipelāgā
(Pāradresēts no Pomona)

Koroneišena (angļu: Coronation Island, spāņu: Isla Coronación) ir sala Antarktikā, lielākā Dienvidorkneju salu arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga ziemeļdaļā, Ljūtveita šaurums austrumos to atdala no Pauela salas, bet Normannas šaurums dienvidos — no Signijas salas. Sala kalnaina, tās centrālo daļu aizņem Brisbena kalni un salas un visa arhipelāga augstākā virsotne Nivejas kalns (1265 m vjl). Krasta līnija stipri robota, piekrastē daudz sīku saliņu un klinšu. Lielāko salas daļu klāj ledāji.

Koroneišena
Koroneišena
Koroneišenas salas panorāma
Koroneišena (Antarktīda)
Koroneišena
Koroneišena
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 60°35′0″S 45°38′0″W / 60.58333°S 45.63333°W / -60.58333; -45.63333Koordinātas: 60°35′0″S 45°38′0″W / 60.58333°S 45.63333°W / -60.58333; -45.63333
Arhipelāgs Dienvidorkneju salas
Platība 457 km²
Garums 40 km
Platums 13 km
Augstākais kalns Nivejas kalns
1266 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija,
Argentīnas Antarktīda
Koroneišena Vikikrātuvē

Salu 1821. gada 6. decembrī atklāja britu roņu mednieks Džordžs Pouels un nodēvēja to par Koroneišenu par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai.[1] Neatkarīgi no Pouela salu 1822. gadā atklāja Džeimss Vedels un nodēvēja to par Pomonu vai Meinlendu par godu Orkneju salu galvenajai salai Skotijā. 1945. gada 19. februārī Mortona ragā salas rietumu galā operācijas Tabarin gaitā tika izveidota britu atbalsta stacija Bāze C (Sandefjordbeja), bet tā nekad netika apdzīvota.[2]

2003. gadā salas ziemeļu krastā tika izveidota speciāli aizsargājama teritorija (Nr. 114), kas galvenokārt tiek izmantota kā relatīvi neskarta atskaites vieta citu areālu salīdzinošai izpētei Antarktikā. 92 km² lielā platībā ir vairākas pingvīnu un divu vētrasputnu sugu ligzdošanas kolonijas.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu