Polockas Eifrosīnija

(Pāradresēts no Polockas Efrosīnija)

Polockas Eifrosīnija (baltkrievu: Еўфрасіння Полацкая, Эўфрасіньня Полацкая; dzimusi starp 1101. un 1105., mirusi 1173.) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča meita, kas iestājās klosterī un veltīja savu dzīvi kristietības izplatīšanai Polockas kņazistē. 1910. gadā Krievijas Pareizticīgo baznīca kanonizēja Polockas Eifrosīniju par svēto.

Polockas Eifrosīnija
Ефрасіння Полацкая
Polockas Eifrosīnijas attēls sienas gleznojumā
Polockas Eifrosīnijas attēls sienas gleznojumā
Personīgā informācija
Dzimusi 1104. gada 5. janvārī
Vitebska?, Polockas kņaziste
(Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Mirusi 1167. gada 23. vai 25. maijā
Jeruzaleme, Jeruzalemes Karaliste
(Karogs: Izraēla Izraēla)
Nodarbošanās mūķene, pareizticīgo un grieķu-katoļu svētā
Polockas Eifrosīnijas dibinātā Svētā Pestītāja baznīca (Царква Сьвятога Спаса, 1128—1156)
Zeltkaļa Lāzara Bogšas 1161. gadā izgatavotais Polockas Eifrosīnijas krusts (1889. gada attēls)
Baltkrievijas piemiņas monēta ar Polockas Eifrosīnijas attēlu (2008)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi 12. gadsimta sākumā kā Vitebskas kņaza meita Predslava. 12 gadu vecumā viņa nolēma iestāties klosterī un pieņēma vārdu Eifrosīnija. Sākumā Eifrosīnija apmetās Polockas Sofijas klostera cellē un nodevās grāmatu lasīšanai un pārrakstīšanai. Viņas laikā uzsākta Polockas hronikas rakstīšana, kas 26 nodaļās apraksta notikumus no 1104. līdz 1197. gadam.

Pēc 1127. gada Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča karagājiena uz Polocku un tās izpostīšanas viņa nodibināja jaunu klosteri, kurā iestājās viņas māsa Gordislava un māsīca Zveņislava. Pie klostera Eifrosīnija lika uzcelt mūra baznīcu, kas pārveidotā veidā saglabājusies līdz mūsdienām. 1129. gadā viņas tēvs kņazs Svjatoslavs tika apcietināts un izsūtīts trimdā uz Cargradu, kur mira pēc 1130. gada.

No 1132. līdz 1144. gadam Polockas kņazs bija viņas brālis Vasiļko Svjatoslavičs, kas atjaunoja Polockas kņazu dinastiju, bet pēc viņa nāves sākās cīņas starp trim kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām - Vitebskas, Minskas un Druckas kņaziem. Tikai 1162. gadā Polockā varu atkal atguva Vitebskas kņazu dzimta.

Ap 1160. gadu viņai no Bizantijas tika atsūtīta Efesas Svētās Dievmātes ikona, ko uzskatīja par evaņģēlista Lūkas gleznotu. 1173. gadā viņa devās svētceļojumā uz Jeruzalemi, kur mira. Eifrosīnijas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Kijivu, bet 1910. gadā uz Polocku.[1]

Literatūra labot šo sadaļu

Piemiņa labot šo sadaļu

1918. gadā Sv. Polockas Eifrosīnijas vārdā nosauca Kārsavas pareizticīgo baznīcu.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. Евфросиния Полоцкая (krieviski)
  2. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  3. Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās