Tuberkuloze (latīņu: tuberculum — ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.[3] Slimība parasti skar plaušas, bet tā var arī uzbrukt centrālajai nervu sistēmai, limfrites sistēmai, asinsrites sistēmai, gremošanas orgānu sistēmai, kā arī kauliem, locītavām un pat ādai. Citas mikobaktērijas, kā piemēram Mycobacterium bovis, Mycobacterium africanum, Mycobacterium canetti un Mycobacterium microti var izraisīt tuberkulozi arī dzīvniekiem, bet no šīm baktērijām cilvēks nesaslimst tik bieži. Tuberkuloze izplatās pa gaisu, kad tuberkulozes slimnieks klepo, šķauda, runā vai spļauj, tādā veidā izplatot tuberkulozes baktērijas.[4] Slimības avots visbiežāk ir ar tuberkulozi slims cilvēks, tikai retos gadījumos tas var būt dzīvnieks. 2010. gadā no tuberkulozes nomira aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.[4] Pēc šī rādītāja tā ir otra nāvējošākā infekcijas slimība pēc AIDS.[4]

Tuberkuloze
Citi nosaukumi Phthisis, phthisis pulmonalis, "lielais baltais mēris"
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā
Specialitāte Infekcijas slimība, pulmonoloģija
Simptomi Hronisks klepus, drudzis, klepus ar asiņainām gļotām, svara zaudēšana
Cēloņi Mycobacterium tuberculosis
Riska faktori Smēķēšana, HIV/AIDS
Diagnostikas metode Krūškurvja rentgens, mikrobu kultūra, tuberkulīna ādas tests, kvanteferons
Diferenciāldiagnoze Pneimonija, histoplazmoze, sarkodioze, kokcidioidomikoze[1]
Profilakse Riska grupu skrīnings, inficēto ārstēšana, vakcinācija ar Kalmē-Gerīna vīrusu
Ārstēšana Antibiotikas
Biežums 25% no populācijas (latentā tuberkuloze)
Nāves gadījumi 1.5 miljoni (2020)[2]
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā

Latvijā saslimstība un mirstība ar tuberkulozi pamazām samazinās kopš 1998. gada. 1998. gadā ar tuberkulozi saslima 1729 cilvēki, bet nomira 343 cilvēki; 2015. gadā attiecīgi 621 un 79.[5]

Tuberkulozes vēsture

labot šo sadaļu

Slimība ir tikusi aprakstīta jau Senajā Ēģiptē. To darīja arī sengrieķu Hipokrats. 18. un 19. gadsimtā Rietumu pasaulē straujās rūpniecības un urbanizācijas dēļ tuberkuloze gandrīz sasniedza epidēmijas līmeni. Saslimšana ar tuberkulozi bija viens no izplatītākajiem nāves iemesliem līdz pat 20. gadsimta sākumam.

Tuberkulozes baktērijas atklāja vācu mikrobiologs Roberts Kohs. 1882. gadā viņš izdalīja tuberkulozes baktērijas, un par šīs slimības pētījumiem Kohs 1905. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

1950. gadu vidū uzsāka obligātu jaundzimušo vakcināciju ar BCG (Bacillus Calmette–Guérin) vakcīnu.

Tuberkulozes simptomi

labot šo sadaļu

Bieži tuberkuloze sāk izpausties palēnām. Simptomi sākumā ir gandrīz nemanāmi, bet, laikam ritot, tie kļūst izteiktāki. Raksturīgākie tuberkulozes simptomi ir šādi:[6]

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. Ferri's differential diagnosis : a practical guide to the differential diagnosis of symptoms, signs, and clinical disorders (2nd izd.). Philadelphia, PA : Elsevier/Mosby. 2010. Chapter T. lpp. ISBN 978-0-323-07699-9. Ignorēts nezināms parametrs |vauthors=
  2. «Tuberculosis deaths rise for the first time in more than a decade due to the COVID-19 pandemic». www.who.int (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. oktobris. Skatīts: 2021. gada 16. oktobris.
  3. Kumar, Vinay; Abbas, Abul K.; Fausto, Nelson; & Mitchell, Richard N. (2007). Robbins Basic Pathology (8th ed.). Saunders Elsevier. pp. 516-522 ISBN 978-1-4160-2973-1
  4. 4,0 4,1 4,2 «Tuberculosis» (angliski). World Health Organisation. Skatīts: 2011-09-01.
  5. Žurnāls Veselība, 2017. janvāris, 20.—23. lpp.
  6. «Tuberkuloze, profilakse» (latviski). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-14. Skatīts: 2011-07-23.

Ārējās saites

labot šo sadaļu