Nogurums
Nogurums ir cilvēka fizioloģisks un psiholoģisks stāvoklis, kas signalizē par pārmērīgi saspringtām vai ilgstošām aktivitātēm. Termini nogurums un miegainība bieži tiek lietoti vienkopus vai pat aizstāj viens otru. Jebkurš darbs, ja to strādā bez pārtraukumiem, agrāk vai vēlāk kļūst grūti veicams — iestājas nogurums. Sākumā noguruma sajūtu var pārvarēt un turpināt darbu ar iepriekšējo intensitāti, ko sauc par kompensētā noguruma fāzi.[1]
Cēloņi
labot šo sadaļu- Miega trūkums vai slikts miegs
- Iekšējais ķermeņa pulkstenis
- Medikamentu blakusefekti
- Laiks uzdevuma veikšanai
- Monotons darbs
- Fiziskās nodarbības
- Individuālās īpatnības
- Slimības, veselības stāvoklis
- Gari vienmuļi ceļa posmi, nemainīgas apkārtējās ainas
- Vecums
- Alkohola lietošana
- Fiziskā kondīcija
Simptomi
labot šo sadaļu- Ilgāka plakstiņu aizvēršana
- Samazinās reakcijas ātrums
- Stīvums
- Miega sajūta
Noguruma pēdējā stadija
labot šo sadaļuKad ir sasniegta pēdējā noguruma stadija, cilvēkam var iestāties mikromiegs – ļoti īss miegs, kas vidēji ilgst 4 līdz 5 sekundes. Tā rezultātā ķermeņa muskuļi atslābst. Mikromiega dēļ tiek veidotas uz ceļiem un šosejām speciālas nelīdzenas joslu līnijas, kuras palīdz pārtraukt autovadītāju mikromiegu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «NOGURUMS | Medicīnas termins». www.neslimo.lv. Skatīts: 2022-01-29.
- ↑ Andrejs Kurpatovs. Septiņas unikālas receptes kā uzvarēt nogurumu. Latvija : Vieda, 2010. ISBN 9789984782485.