Piealpu baltegle

Piealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle (latīņu: Abies lasiocarpa) ir priežu dzimtas suga.

Piealpu baltegle Abies lasiocarpa
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase	Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda	Priežu rinda (Pinales)
Dzimta	Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints	Baltegles (Abies)
Suga	Piealpu baltegle (Abies lasiocarpa)
Piealpu baltegle Vikikrātuvē

Piealpu baltegles izplatības areāls ir samērā plaša teritorija jaukto mežu joslā kalnos Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos un vidienē, kur ir aukstas, sniegainas ziemas un vēsas vasaras.

Apraksts

Piealpu baltegles ir mūžzaļš, salcietīgs skuju koks, kas sasniedz 18—30, retāk 50 m augstumu. Stumbra diametrs ir 30—60 (100) cm. Koka mūžs ir 150—250 (300) gadu. Koki nepanes pārmērīgu karstumu un sausumu. Galvenokārt aug podzolētās augsnēs, sarkanajās laterītu augsnēs, smilts un smilšmāla augsnēs, erodētās augsnēs, kūdrainās augsnēs, kā arī samērā mitrās augsnēs.

Vainagam ir šaura konusa forma. Miza ir gluda, brūnpelēka, ar daudziem sveķu pūslīšiem, bet vecākiem kokiem tā nav vairs tik līdzena un ir plēksnaina. Jaunie dzinumi ir pelnu pelēki, klāti ar īsiem matiņiem un pēc gada kļūst brūnganpelēki. Skujas ir 1,5—3,7 (4,5) cm garas, ar strupu galu, virspusē pelēkzaļas, apakšpusē gaiši zaļas ar 5 vai 6 atvārsnītēm. Čiekuri paceļas virs skujām, ir cilindriski vai eliptiski, 6—12 cm gari. Jauni čiekuri ir tumši purpursarkani līdz pelēki, bet, kļuvuši vecāki, kļūst brūni un izkaisa sēklas. Sēklām ir spārni.

Izmantošana

Piealpu baltegle nav toksiska. No tās var iegūt kvalitatīvu celulozi. Koksni izmanto arī konstrukcijām. Kalpo kā Ziemassvētku eglīte. Piealpu balteglei ir liela nozīme vides aizsardzībā (ap dzeramā ūdens krātuvēm, pret augsnes eroziju, pret sniega sanesumiem).

Galerija

• 
  Čiekuri ar sveķiem
• 
  Pelēcīgi jaunie dzimumi
• 
  Miza

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piealpu baltegle.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)