Pelnu diena

Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām), kā arī Lielā gavēņa pirmā diena Rietumu kristietībā. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā, jo arī Lieldienu datums katru gadu mainās. Tā parasti ir laika posmā no 4. februāra līdz 10. martam. 2016. gadā Pelnu diena bija 10. februārī, 2017. gadā 1. martā, bet 2018. gadā 14. februārī.

Pelnu dienā ticīgajiem no pelniem zīmē uz pieres krustu

Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu^[1].

Pelnu dienā kristieši nožēlo grēkus. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī no tiem uz pieres tiek uzvilkts krusts.

Latviešu folklorā

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Jaunsudrabiņa "Zaļajā grāmatā" minēts, ka kalendārā atzīmētie Vastlāvji Sēlijā saukti par Pīrāgiem vai Pelnu dienu.^[2] Parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā.

Pelnu dienas ticējumi^[3]:

Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
Ir jāmazgā krekli - tad tie būs koši balti.
Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās - tad pārved arī peles.
Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.
Bijis ierasts Pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.
Pelnus ber arī lopiem spalvā pret dunduriem.

Atsauces

↑ http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=pelnu_diena
↑ Jānis Jaunsudrabiņš. Kopoti raksti. 11. sējums. Zaļā grāmata. Rīga: Liesma, 1983. - 79 lpp.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. martā. Skatīts: 2014. gada 8. februārī.

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttp://www.lelb.lv/lv_old/?ct=pelnu_diena

[2] Jānis Jaunsudrabiņš. Kopoti raksti. 11. sējums. Zaļā grāmata. Rīga: Liesma, 1983. - 79 lpp.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. martā. Skatīts: 2014. gada 8. februārī.

[1]

[2]

[3]