Peldošais komats
Peldošais komats jeb peldošais punkts (angļu: floating point)[1] datorzinātnē ir reāla skaitļa aptuvena reprezentācija, iegūstot kompromisu starp diapazonu un precizitāti. Skaitlis tiek glabāts kā noteikts skaits zīmīgo ciparu (saukts par mantisu[2]), kas pēc tam tiek reizināti ar kāpināšanas rezultātu, kur kāpināmais (saukts par bāzi[2]) parasti ir divi, desmit vai sešpadsmit, bet kāpinātājs – negatīvs skaitlis. To var izteikt ar šādu formulu:
kur mantisa ∈ Z, bāze ∈ N, kāpinātājs ∈ Z.
Piemērs:
IEEE 754: peldošais komats mūsdienu datoros
labot šo sadaļuElektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts (IEEE) ir standartizējis peldošā punkta reprezentācijas standartā IEEE 754, kam seko vairums mūsdienu datoru. Zīmīgākie izņēmumi savādākiem formātiem ir IBM lieldatoros un Cray T90 superdatoros lietotie.
Standarts nosaka vairākus cieši saistītus formātus, kas atšķiras detaļās. Divi populārākie no tiem ir:
- Vienkārša precizitāte (angļu: single precision), ko valodā C parasti reprezentē datu tipus
float
(taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 32 bitus (4 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 24 bitu precizitāte (aptuveni 7 decimāli cipari). - Dubultprecizitāte (angļu: double precision), ko valodā C parasti reprezentē datu tips
double
(taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 64 bitus (8 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 53 bitu precizitāte (aptuveni 16 decimāli cipari).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ point/EN «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - floating point». termini.gov.lv.
- ↑ 2,0 2,1 base/EN «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - floating-point base». termini.gov.lv.
Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |