Peldošais komats jeb peldošais punkts (angļu: floating point)[1] datorzinātnē ir reāla skaitļa aptuvena reprezentācija, iegūstot kompromisu starp diapazonu un precizitāti. Skaitlis tiek glabāts kā noteikts skaits zīmīgo ciparu (saukts par mantisu[2]), kas pēc tam tiek reizināti ar kāpināšanas rezultātu, kur kāpināmais (saukts par bāzi[2]) parasti ir divi, desmit vai sešpadsmit, bet kāpinātājs – negatīvs skaitlis. To var izteikt ar šādu formulu:

kur mantisa ∈ Z, bāze ∈ N, kāpinātājs ∈ Z.

Piemērs:

IEEE 754: peldošais komats mūsdienu datoros

labot šo sadaļu

Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts (IEEE) ir standartizējis peldošā punkta reprezentācijas standartā IEEE 754, kam seko vairums mūsdienu datoru. Zīmīgākie izņēmumi savādākiem formātiem ir IBM lieldatoros un Cray T90 superdatoros lietotie.

Standarts nosaka vairākus cieši saistītus formātus, kas atšķiras detaļās. Divi populārākie no tiem ir:

  • Vienkārša precizitāte (angļu: single precision), ko valodā C parasti reprezentē datu tipus float (taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 32 bitus (4 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 24 bitu precizitāte (aptuveni 7 decimāli cipari).
  • Dubultprecizitāte (angļu: double precision), ko valodā C parasti reprezentē datu tips double (taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 64 bitus (8 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 53 bitu precizitāte (aptuveni 16 decimāli cipari).