Pelēkzilā roze
Pelēkzilā roze (Rosa caesia) ir Eiropas vidus un austrumdaļas suga, kuras izplatība sniedzas līdz Baltijas valstu vidienei un Ukrainai. Latvijā suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, parku malās, ceļu un tīrumu malās.[1]
| Pelēkzilā roze Rosa caesia (Sm.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
| Apakšdzimta | Rožu apakšdzimta (Rosoideae) |
| Ģints | Rozes (Rosa) |
| Suga | Pelēkzilā roze (Rosa caesia) |
 Pelēkzilā roze Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuPelēkzilā roze ir stāvs krūms, kura jaunie dzinumi atstāv vai lokveidīgi nolīkst; tas var sasniegt 1,5—2 m augstumu. Tam ir brūna miza, uz stumbra esošie dzeloņi gaišpelēki, tievi, noliekti, ar platu pamatu. Pielapes ir platas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 plati ovālām vai eliptiskām lapiņām. Lapiņas stīvas, pelēcīgi zilganzaļas, bez spīduma, mala asi divkārtzāģzobaina, zobiņu galos dziedzeri. Lapa plātnes pamats ir ieapaļš vai ķīļveidīgs, uz lapas kāta stāvi dziedzeri. Arī uz lapas plātnes apakšpuses un pielapēm ir dziedzeri. Ziedi zaru galos pa vienam vai, retāk, kopā pa 2 līdz 4. Zieda kauslapas pēc ziedēšanas stāvas vai atstāv, vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa. Zieds ir 3—6,5 cm plats. Vainaglapas koši sārtas. Auglis ir riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi, tas ir iegareni apaļš, gatavs oranži sarkans. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «pelēkzilā roze - Rosa caesia Sm. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-09-24.