Atvērt galveno izvēlni

Pelēču pagasts

(Pāradresēts no Pelēču ciems)

Pelēču pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Aizkalnes pagastu, Riebiņu novada Rušonas pagastu, Daugavpils novada Višķu un Dubnas pagastiem un Vārkavas novada Vārkavas un Upmalas pagastiem.

Pelēču pagasts
Pelēču pagasts LocMap.png
Novads: Preiļu novads
Centrs: Pelēči
Platība: 84,2 km2
Iedzīvotāji (2010): 825[1]
Blīvums: 9.8 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Pelēču pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Austrumu mala atrodas Latgales augstienes Feimaņu pauguraines dienvidrietumu malā. Rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenuma dienvidaustrumu malā. Augstākā vieta pagastā - 153,6 m vjl - pagasta austrumu daļā.

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

EzeriLabot

PurviLabot

VēstureLabot

1945. gadā Daugavpils apriņķa Aizkalnes pagastā izveidoja Pelēču ciema padomi. Preiļu rajona Pelēču ciemu 1954. gadā likvidēja, tā teritoriju iekļaujot Zaķīšu ciemā. 1975. gadā ciemu izveidoja no jauna, iekļaujot tā teritorijā likvidēto Ārdavas ciemu un daļu no Zaķīšu ciema teritorijas.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pelēču pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Preiļu novadā.

PieminekļiLabot

Arheoloģiskie pieminekļiLabot

Baraukas pilskalns, Gribustānu senkapi (Franču kapi), Liumaņu senkapi, Maskavecišķu senkapi, Pelēču-Bramaņu senkapi un Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns).

Arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļiLabot

Kalnajašu (Gornijašu) kapu kapliča (18. gs.), Pelēču muižas dzīvojamā māja un klēts (18. gs. beigas), Jezupinavas (Jozefinovas) muižas dzīvojamā māja (19. gs., vēlāk Ārdavas pamatskola) un Nīdermuižas katoļu baznīca (1901).

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Pelēči (pagasta centrs), Ārdava.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9