Peipusa-Pleskavas ezers
Peipusa-Pleskavas ezers (igauņu: Peipsi-Pihkva järv, krievu: Псковско-Чудское озеро, Чудско-Псковское озеро) ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Venerna.
Peipusa-Pleskavas ezers | |
---|---|
Lemmijervs pie Lāksāres | |
Atrodas |
![]() ![]() |
Koordinātas | 58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°EKoordinātas: 58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°E |
Platība | 3555 km2 |
Lielākais garums | 143 km |
Lielākais platums | 49 km |
Vidējais dziļums | 7,1 m |
Lielākais dziļums | 15 m |
Tilpums | 25 km3 |
Augstums v.j.l. | 30 m |
Izteka | Narva |
Sateces baseins | 47 800 km2 |
Baseina valstis | Igaunija, Krievija, Latvija |
Salas | 29 |
Apdz. vietas krastos |
Gdova, Kallaste, Mustvē |
![]() |
Tradicionāli izšķir trīs atsevišķas ūdenstilpes: Peipusu (2613 km²) ziemeļdaļā, Pleskavas ezeru (709 km²) dienviddaļā un abus ezerus savienojošo Lemmijervu (236 km²). Šaurākā vieta starp šiem ezeriem pie Mehikormas ir 1,8 km plata. Bieži visu ezeru sistēmu uzskata par vienu ezeru.
Daba un izmantošanaLabot
Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti smilšakmens klints atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre, Kolpina un Talabu salas. Lielākās pietekas ir Veļikaja un Emajegi. Ezerus izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers.
AtsaucesLabot
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Peipusa-Pleskavas ezers" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peipusa-Pleskavas ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)