Pauls Ernests Emīls Sokolovskis (Paul Ernst Emil (v.) Sokolowski, 1860—1934) bija vācbaltiešu jurists, profesors, Niedras valdības Tieslietu ministrs.

Pauls Sokolovskis
Pauls Sokolovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 6. jūlijā
Raunas draudzes novads, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 16. novembrī (74 gadi)
Valsts karogs: Lietuva Kauņa, Lietuva
Nodarbošanās jurists, politiķis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1860. gada 6. jūlijā Raunas mācītājmuižā Raunas draudzes novada luterāņu mācītāja Emīla Georga Hermaņa Sokolovska (1819-1869) un viņa sievas Vilhelmīnes (Minnas), dzimušas Zengbušas (Sengbusch), ģimenē. 1869. gadā kopā ar vecāku ģimeni pārcēlās uz Rīgu, mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1872-1878) Rīgā. Studēja vēsturi, tad tieslietas Tērbatas Universitātē (1879-1884). Strādāja par juristu Maskavā (1884-1886), 9 mēnešus bija Varšavas cietumā (1886-1887), tad atgriezās Rīgā.

No 1890. gada bija Kijivas Universitātes privātdocents, tad ārkārtas profesors (1892-1896) romiešu tiesībās. 1894. gadā aizstāvēja Dr. jur. grādu un bija Maskavas Universitātes profesors (1896-1906). 1898. gadā Vīsbādenē salaulājās ar Mariju Emmu (Emmiju) fon Stvolinsku, 1907. gadā kļuva par Zaubes pilsmuižas (Jürgensburg) īpašnieku.

1907. gadā Sokolovskis kļuva par Kēnigsbergas Universitātes profesoru, 1909. gadā par Harkivas skolu apgabala kuratoru. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma no 1916. gada dzīvoja Zaubes muižā un Cēsīs, iegādājās arī Taurupes un Vatrānes muižas. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā viņu deportēja uz Jekaterinburgu, bet pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Sokolovskis atgriezās dzimtenē, Latvijas brīvības cīņu laikā iestājās landesvērā un 1919. gada 10. maijā kļuva par Niedras valdības ministru Liepājā.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1921. gadā Sokolovskis bija Herdera institūta līdzdibinātājs, 1925. gadā Rīgas Vācu juristu biedrības (Deutsher Juristenverein in Riga) priekšsēdis, 1926. gadā Herdera institūta priekšsēdis. Saimniekoja Vatrānes muižas kungu mājā. 1933. gadā kļuva par Kauņas Universitātes vācu civiltiesību profesoru.

Miris 1934. gada 16. novembrī Kauņā.[1]

 
Paula Sokolovska grāmatas "Filozofija civiltiesībās" pirmā sējuma titullapa (1902).
  • Die Mandatbürgerschaft nach römischen und gemeinen Recht. von Paul Sokolowski. Halle, 1891 (maģistra disertācija)
  • Рецепция римского гражданского права у современных народов и его прямое значение для России: Вступ. лекция, чит. 12 сент. 1891 г. приват–доцентом П. Соколовским. Киев, 1891 (privātdocenta ievadlekcija Kijivas Universitātē)
  • Договор товарищества по римскому гражданскому праву. Киев, 1893 (doktora disertācija)
  • Ответ г. Загурскому на его рецензию о «Договоре товарищества по римскому гражданскому праву». Киев, 1894
  • Die Philosophie im Privatrecht: Sachbegriff und Körper in der klassischen Jurisprudenz und der modernen Gesetzgebung. 2 sējumos, Halle a.S.: M. Niemeyer, 1902. un 1907., atkārtots izdevums 1959.
  • Русская школа в Восточной Сибири и Приамурском крае. Харьков, 1914
  • Lebenserinnerungen, in: Baltische Hefte 4 (1957/58), 228-235 lpp.