Pauls Klemms

Pauls Otto Kārlis Klemms (vācu: Paul Otto Karl Klemm, 1861—1921) bija vācbaltiešu ārsts, Dr. med. (1889). Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1909—1915). Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidents (1905—1907, 1909—1911, 1920—1921). Viņa vārdā nosaukts Klemm-Klippel-Fell sindroms jeb Tetanus Klemm, aprakstot sejas nerva paralīzi tetānusa gadījumā.

Pauls Klemms Personīgā informācija Dzimis 1861. gada 29. martā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1921. gada 12. martā (59 gadi) Rīga

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Alma mater Tērbatas Universitāte

Profesora Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgas leprozorijā 1896. gada 3. augustā. Aiz viņa stāv Dr. med Ādolfs fon Bergmanis, kreisajā pusē Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs Dr. med. Pauls Klemms.

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 29. martā Rīgā uzņēmēja Kārļa Klemma un viņa sievas Lauras, dzimušas Huzaderes, ģimenē. Viņa tēvam piederēja ārstnieciskās vingrošanas iestāde. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā. Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1882—1888), bija universitātes Ķirurģijas klīnikas asistents (1888—1891). Pēc medicīnas doktora disertācijas aizstāvēšanas ("Pētījumi par patoloģiski anatomiskajām zarnas izmaiņām iesprūdušas trūces gadījumā un to nozīme herniotomijā", 1889) 1892. gadā atgriezās Rīgā, strādāja par Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļu vadītāja Ādolfa fon Bergmaņa asistentu (1892—1895) un aktīvi publicēja savus klīniskos novērojumus Pēterburgas un Vācijas medicīnas žurnālos. No 1895. līdz 1897. gadam Dr. Klemms bija Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs.

Līdztekus Klemms bija Sarkanā Krusta bērnu ķirurģiskās ambulances ordinators, pēc Džeimsa Armitsteda Rīgas bērnu slimnīcas atklāšanas 1899. gada 2. oktobrī viņš strādāja par ķirurģiskās nodaļas virsārstu (1899—1909), vēlāk par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas ķirurģiskās nodaļas virsārstu un medicīnas direktoru (1909—1917). Līdztekus darbojās savā privātklīnikā ar 10 gultām Noliktavas ielā 1. Kopš 1905. gada viņu atkārtoti ievēlēja par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidentu.

Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Petrogradu, kur strādāja kara hospitālī. Pēc kara beigām dzīvoja Rīgā, miris 1921. gada 12. martā no pneimonijas, apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

Darbi

Titullapa Paula Klemma grāmatai par bērnu osteomielītu.

• Klemm, P. Studien über die pathologisch-anatomischen Veränderungen am Darm in Folge von Brucheinklemmung und ihre Bedeutung für die Herniotomie. Dorpat: H. Laakmann, 1889 (dr. med. inaugurācijas disertācija)
• Klemm, P. Über den Tetanus hydrophobicus. Deutsche Zeitschrift für Chirurgie, Mittheilungen aus der Dorpater chirurgischen Klinik. 1889, Band 29, zweites un drittes Heft (Doppelheft), S. 165—170.
• Klemm, P. Die Facialislähmung bei dem Tetanus hydrophobicus des Menschen. Deutsche Zeitschrift f. Chirurgie, 1891: 32, 283—295
• Klemm, P. Über die Arthritis deformans bei Tabes und Syringomyelie. Deutsche Zeitschrift f. Chirurgie, 1894: 39, 281—312
• Klemm P. Über Blinddarmentzündung. St. Petersburger Medizinische Wochenschrift, 1896, März 16 (28), No. 11.
• Klemm, P. Zur Frage der Osteomyelitis, speciell über die centrale gummöse (syphilitische) Osteomyelitis der langen Röhrenknochen. Leipzig: Breitkopf und Härtel, 1900
• Klemm, P. Über die Erkrankung des lymphatischen Gewebes und ihr Verhältnis zur Appendicitis. Langenbecks Arch., 1906, XLVI, Heft 4.
• Klemm, P. Die akute und chronische infektiöse Osteomyelitis des Kindesalters. Auf Grund Eigener Beobachtungen und Untersuchungen. Berlin: Karger, 1914