Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība
Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība (vācu: Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga, 1822-1939) bija pirmā ārstu biedrība Rīgā, kuru uzskata par Latvijas Ārstu biedrības priekšteci. Biedrības mājvieta bija Šķūņu ielā 11 (1856–1890), pēc tam Palasta ielā 4 Vecrīgā.[1]
Biedrības sēdēs apsprieda medicīniskās prakses gadījumus ("kazuistiku") un zinātnes jaunumus, tā abonēja vairākus desmitus ārzemju periodiskos žurnālu, galvenokārt no vācu zemēm. Biedrība apsprieda arī sanitāri epidemioloģisko stāvokli Rīgā un iesaistījās holēras epidēmiju apkarošanā.
-
Pirmais Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības nams Šķūņu ielā 11 Vecrīgā -
Nams Palasta ielā 4 Vecrīgā, kurā Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība atradās līdz 1936. gadam
.jpg)
Vēsture
labot šo sadaļu
Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību 1822. gadā nodibināja Rīgas ārsti Eižens Merklins (1792-1873), Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795-1863), Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess (1789-1861) un Kārlis Vilperts (1778-1839) ar mērķi "iedibināt ilgstošu zinātnisku kultūru un celt arvien augstāk koleģialitāti".[2]. Par pirmo biedrības prezidentu ievēlēja Rīgas nabagu slimnīcas bijušo direktoru Kārli Vilpertu. 1823. gadā biedrībā uzņēma Dāvidu Hieronīmu Grindeli (1776-1836). 1835. gadā Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības bibliotekārs Johans Kristofs Švarcs uzsāka slimības gadījumu, sekcijas materiālu un patoloģisko izmeklējumu analīzi.
Līdz 1836. gadam ikmēneša sēdes notika biedru privātajos dzīvokļos, pēc tam īpaši biedrībai īrētās telpās, kurās iekārtoja arī bibliotēku. No 1846. gada biedrība īrēja telpas kopā ar Rīgas Dabaspētnieku biedrību, kuru 1845. gadā dibināja un vadīja ārsts Kārlis Johans Georgs Millers. 1847. gada 29. janvāra sēdē biedrības trešais prezidents B. F. Bērenss ziņoja par ētera narkozes pirmo lietošanu Rīgas slimnīcā. 1849. gadā Johana Kristofa Švarca vadības laikā biedrība sāka izdot žurnālu Beiträge zur Heilkunde ("Pienesums dziedniecībai", 1849-1865).
1850. gadā Voldemārs Dāls ziņoja par jaunumiem vēža mikroskopiskajā uzbūvē un 1854. gadā – par krūts labdabīgu un ļaundabīgu audzēju mikroskopisko diferenciāldiagnostiku.[3] 1856. gadā biedrība pārcēlās uz Rīgas pilsētas ierādītām telpām Nodokļu pārvaldes ēkā, kurā sanāksmes noturēja arī Rīgas Dabaspētnieku biedrība, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, kuras sāka dēvēt par "muzeja biedrībām". Līdz 1866. gadam katrs biedrs pa pastu saņēma uzaicinājuma kartiņu uz kārtējo sanāksmi, pēc tam ziņu par biedrības sēdi ievietoja laikrakstā.[4] 1861. gadā Ķemeru kūrorta ārsts un vēlākais biedrības prezidents Gvido Girgensons referēja par savu dziedināšanas pieredzi un sēravotu balneoterapijas efektiem, vēlāk par šo tēmu uzstājās arī kūrorta ārsti Ernests Merķelis un Roberts Ferdinands Kofskis 1864. gadā.
1871. gadā K. Reijers biedrības sēdē ziņoja par pirmo asins pārliešanu. 1896. gadā ortopēds Oto Tilo (1848–1917) ziņoja par V. K. Rentgena izgudrotā aparāta izmantošanu ļaundabīgo audzēju atklāšanā.[3] 1905. gadā par RPĀB prezidentu kļuva ķirurgs Pauls Klemms, 1907. gadā ķirurgs Ādolfs fon Bergmanis (arī Vidzemes ārstu biedrības prezidents), 1909. gadā vēlreiz Pauls Klemms.
Praktizējošo ārstu biedrības sēžu protokoli saglabāti Latvijas Valsts vēstures arhīvā.[5]
Biedrības prezidenti
labot šo sadaļu- Kārlis Vilperts (C. von Wilpert, 1822–1839)
- Eižens Merklins (E. von Mercklin, 1839–1845)
- Bernhards Frīdrihs Bērenss (B. F. Baerens, 1845–1847)
- Kārlis Johans Georgs Millers (C. J. G. Mueller, 1847–1849)
- Johans Kristofs Švarcs (Ch. Schwartz, 1849–1851)
- Bernhards Frīdrihs Bērenss (B. F. Baerens, 1851–1853)
- Johans Kristofs Švarcs (Ch. Schwartz, 1853–1855)
- Teodors Irmers (Th. Irmer, 1855–1857)
- Johans Kristofs Švarcs (Ch. Schwartz, 1857–1859)
- Voldemārs Dāls (W. von Dahl, 1859–1861)
- Gvido Girgensons (G. Girgensohn, 1861)
- Voldemārs Dāls (W. von Dahl, 1862)
- Roderihs Engelharts (R. von Engelhardt, 1862–1864)
- Hermanis Vāgners (H. Wagner, 1864–1866)
- Roderihs Engelharts (R. von Engelhardt, 1866–1868)
- Hermanis Vāgners (H. Wagner, 1868–1870)
- Gregors Brucers (G. Brutzer, 1870–1872)
- Eižens Bohmanis (E. von Bochmann, 1872–1874)[6]
- Gregors Brucers (G. Brutzer, 1876–1878)
- Gustavs Karlbloms (Gustav Carlblom, 1882—1884)
- Pauls Hampelns (Paul von Hampeln, 1886—1888)
- Pauls Klemms (Paul Klemm, 1905—1907)
- Ādolfs fon Bergmanis (Adolf von Bergmann, 1907-1908)
- Pauls Klemms (Paul Klemm, 1909—1911)
- Parsifāls fon Līvens (August Eduard Percyval von Lieven)
- Pauls Klemms (Paul Klemm, 1920—1921)
- Romāns Adelheims (Roman Adelheim, 1924-1926)
- Kurts Hahs (Kurt Hach, 1932-1934)
- Maksis Brants (Max Brandt, 1934-1936)
Literatūra
labot šo sadaļu- Eugen Bochmann. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872. Nach den Acten der Gesellschaft bearbeitet. Kymmel, 1872. - 145 lappuses (vāciski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Arnis Vīksna. Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats. Rīga: 2013. – 206 lpp.
- ↑ Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 395.-401. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 [chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/457/1/amhr.2018.XI.121-135.pdf Onkoloģijas attīstība Latvijā XIX gadsimtā un XX gadsimta pirmajā pusē pasaules notikumu kontekstā] Dace Baltiņa, [[Māris Baltiņš] Acta medico-historica Rigensia (2018). XI: 121-135 lpp.
- ↑ Die Geschichte der Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872. — 23 lpp.
- ↑ www.arhivi.gov.lv[novecojusi saite]
- ↑ Die Geschichte der Gesellschaft Praktischer Aerzte zu Riga von 1822-1872 Beilage 4.