Partenons

templis Grieķijas galvaspilsētā Atēnās
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Panteons (Roma).

Partenons (grieķu: Παρθενών) ir templis Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Tā ir slavenākā un nozīmīgākā ēka Atēnu akropolē. Templis aptuveni piecus gadsimtus pirms mūsu ēras celts par godu sengrieķu dievietei Atēnai. Partenons ir viens no visnozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas labi saglabājies no Klasiskās Grieķijas laikiem. Partenons joprojām simbolizē Seno Grieķiju un Atēnu demokrātiju.

Partenons
Παρθενώνας
Partenons
Partenons (Atēnas)
Partenons
Partenons
Vispārīga informācija
Tips Templis
Arhitektūras stils Klasiskā arhitektūra
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija
Koordinātas 37°58′17.4″N 23°43′36.12″E / 37.971500°N 23.7267000°E / 37.971500; 23.7267000Koordinātas: 37°58′17.4″N 23°43′36.12″E / 37.971500°N 23.7267000°E / 37.971500; 23.7267000
Pašreizējais izmantotājs Muzejs
Būvniecības sākums 447. gads p.m.ē.[1][2]
Pabeigta 438. gads p.m.ē.[1][2]
Nopostīta 1687. gada 26. septembris (daļēji)
Īpašnieks Grieķijas valdība
Augstums 13,72 m
Tehniskās detaļas
Izmēri 69,5 × 30,9 m

Partenonu sāka celt 447. gadā p.m.ē., bet celtniecības darbi tika pabeigti 438. gadā p.m.ē.[1][2] Kā jau lielākā daļa no grieķu tempļiem, arī Partenons tika izmantots kā dārgumu glabātuve. 6. gadsimtā kristiešu Baznīca to veltīja Jaunavai Marijai. Pēc Osmaņu okupācijas 1460. gados Partenons kļuva par mošeju. 1687. gada 28. septembrī pēc venēciešu bombardēšanas Partenonā uzsprāga Osmaņu munīcija, ko tie glabāja šajā ēkā. Sprādzienu rezultātā stipri cieta gan Partenons, gan arī skulptūras, kas tajā atradās.

Vēsture labot šo sadaļu

Ap 490. gadu p.m.ē. tika uzcelts pirmatnējais Partenons, bet Grieķu—persiešu karu laikā, 480. gadā p.m.ē., tas tika iznīcināts. No jauna to sāka celt 447. gadā p.m.ē., bet celtniecības darbi tika pabeigti 438. gadā p.m.ē.[1][2] Jaunuzceltais Partenons savdabīgā veidā kļuva par simbolu grieķu uzvarā pār Ahemenīdu impēriju. Vadošais tēlnieks, tāpat kā visai Atēnu akropolei, bija Fidījs. Viņš bija atbildīgs par tempļa izskatu, Fidījs ieviesa klasiskās arhitektūras principus, kurus raksturoja simetrija, harmonija un proporcijas. Partenona sienās tika uzstādītas skulptūras, kas godināja Atēnu. Templi uzskatīja par svētu vietu, kurā notika reliģiskie rituāli un svētki.

Kā jau lielākā daļa no grieķu tempļiem, arī Partenons tika izmantots kā dārgumu glabātuve. 6. gadsimtā kristiešu Baznīca to veltīja Jaunavai Marijai. Pēc Osmaņu okupācijas 1460. gados Partenons kļuva par mošeju. 1687. gada 28. septembrī pēc venēciešu bombardēšanas Partenonā uzsprāga Osmaņu munīcija, ko tie glabāja šajā ēkā. Sprādzienu rezultātā stipri cieta gan Partenons, gan arī skulptūras, kas tajā atradās.

Mūsdienās Partenons tiek uzturēts un aizsargāts kā daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta, tas ir, kā daļa no Atēnu akropoles, un tas ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Grieķijā un pasaulē.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Parthenon». Academic.reed.edu. 2013. gada 4. septembris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «The Parthenon». Ancientgreece.com. 2013. gada 4. septembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu