Ķemmveida glīvene
Ķemmveida glīvene (latīņu: Potamogeton pectinatus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Tā ir kosmopolītiskas izplatības suga, kas sastopama visu kontinentu saldūdens tilpēs un sājūdens jūrās, izņemot Antarktīdu. Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, tā sastopama galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos, taču arī ezeros.[1]
| Ķemmveida glīvene Potamogeton pectinatus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Ķemmveida glīvene (Potamogeton pectinatus) |
| Sinonīmi | |
| Stuckenia pectinata | |
 Ķemmveida glīvene Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Ķemmveida glīvene ir daudzgadīgs, 25—80 cm garš ūdensaugs. Stublājs augšdaļā ir dakšveidīgi zarains, un ir pilnīgi iegremdēts. Lapas ir matveidīgas (3—7 cm garas un 0,02—0,25 cm platas, ar gludu malu un trijām gareniskām dzīslām, lapas gals smails. Lapas maksts ir līdz 5 cm gara, brīva, aptver divus stublāja zarus. Ziedkopas kāts ir 5—10 cm garš, ziedu vārpa (garumā 3—6 cm) ir skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. Auglis ir ieapaļš, 0,3—0,5 cm garš riekstiņš, šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «ķemmveida glīvene - Potamogeton pectinatus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-08.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķemmveida glīvene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)