Ķemmveida glīvene
Ķemmveida glīvene (latīņu: Potamogeton pectinatus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Tā ir kosmopolītiskas izplatības suga, kas sastopama visu kontinentu saldūdens tilpnēs un sājūdens jūrās, izņemot Antarktīdu. Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, tā sastopama galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos, taču ir sastopama arī ezeros.[1]
| Ķemmveida glīvene Potamogeton pectinatus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Ķemmveida glīvene (Potamogeton pectinatus) |
| Sinonīmi | |
| Stuckenia pectinata | |
 Ķemmveida glīvene Vikikrātuvē | |
AprakstsLabot
Ķemmveida glīvene ir daudzgadīgs, 25-80 cm garš ūdensaugs. Stublājs augšdaļā ir dakšveidīgi zarains, un ir pilnīgi iegremdēts. Lapas ir matveidīgas (3-7 cm garas un 0,02-0,25 cm platas, ar gludu malu un trijām gareniskām dzīslām, lapas gals smails. Lapas maksts ir līdz 5 cm gara, brīva, aptver divus stublāja zarus. Ziedkopas kāts ir 5-10 cm garš, ziedu vārpa (garumā 3-6 cm) ir skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. Auglis ir ieapaļš, 0,3-0,5 cm garš riekstiņš, šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «ķemmveida glīvene - Potamogeton pectinatus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-08.