Ķemmveida glīvene

augu suga

Ķemmveida glīvene (latīņu: Potamogeton pectinatus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Tā ir kosmopolītiskas izplatības suga, kas sastopama visu kontinentu saldūdens tilpēs un sājūdens jūrās, izņemot Antarktīdu. Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, tā sastopama galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos, taču arī ezeros.[1]

Ķemmveida glīvene
Potamogeton pectinatus (L.)
Ķemmveida glīvene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaCirveņu rinda (Alismatales)
DzimtaGlīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
ĢintsGlīvenes (Potamogeton)
SugaĶemmveida glīvene (Potamogeton pectinatus)
Sinonīmi
Stuckenia pectinata
Ķemmveida glīvene Vikikrātuvē

Ķemmveida glīvene ir daudzgadīgs, 25—80 cm garš ūdensaugs. Stublājs augšdaļā ir dakšveidīgi zarains, un ir pilnīgi iegremdēts. Lapas ir matveidīgas (3—7 cm garas un 0,02—0,25 cm platas, ar gludu malu un trijām gareniskām dzīslām, lapas gals smails. Lapas maksts ir līdz 5 cm gara, brīva, aptver divus stublāja zarus. Ziedkopas kāts ir 5—10 cm garš, ziedu vārpa (garumā 3—6 cm) ir skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. Auglis ir ieapaļš, 0,3—0,5 cm garš riekstiņš, šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu