Vikipēdija

Paceplītis

paceplīšu dzimtas putns

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.[1] Tam ir plašs izplatības areāls, kas aptver teritorijas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.[1]

Paceplītis
Troglodytes troglodytes
(Linnaeus, 1758)
Paceplītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaPaceplīšu dzimta (Troglodytidae)
ĢintsPaceplīši (Troglodytes)
SugaPaceplītis (Troglodytes troglodytes)
Sinonīmi
  • Nannus troglodytes
Paceplītis Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu

Paceplītis ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā, Sibīrijas dienvidaustrumos un Tālajos Austrumos. Liela daļa Eiropas ligzdotāju ziemo savā ligzdošanas areālā, bet ziemeļaustrumu populācijas pārvietojas ziemot uz Centrāleiropu un Rietumeiropu.[2]

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā paceplītis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Ziemo nelielā skaitā, parasti pie neaizsalstošām upītēm un strautiem.[2]

Sistemātikas izmaiņas

labot šo sadaļu
 
Kopš paceplīša Ziemeļamerikas pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas, paceplīša izplatības areālā vairs nav Ziemeļamerikas

Vēl nesenā pagātnē paceplītis un Ziemeļamerikā dzīvojošie ziemas paceplītis (Troglodytes hiemalis) un Klusā okeāna paceplītis (Troglodytes pacificus) tika uzskatīti par vienu sugu.[3][4] Līdz ar Ziemeļamerikas pasugu izdalīšanu atsevišķās sugās paceplītis mājo tikai Vecajā pasaulē. Pētījumos atklājies, ka abas Ziemeļamerikas sugas reģionos, kuros pārklājas to izplatība, nemēdz savstarpēji hibridizēties. Turklāt DNS analīzes liecina, ka sugas bijušas viena no otras nodalītas vismaz 4,3 miljonus gadu.[5]

Pēdējo gadu pētījumos atklājies, ka trīs iepriekš pieminētās sugas ir visattālāk radniecīgā grupa no visām pārējām paceplīšu ģints (Troglodytes) sugām. Daži zinātnieki iesaka alternatīvu sistemātiku, izdalot šīs trīs sugas atsevišķā ģintī — Nannus.[6] Tomēr līdz ar nepietiekamu pamatojumu izmaiņām lielākā daļa zinātnieku šo iedalījumu šobrīd nav pieņēmusi.

Ņemot vērā klasifikācijas izmaiņas, paceplītim ir 30 pasugas.[7] Par vairākām pasugām zinātnieku domas dalās, kā arī ģenētiskie pētījumi ievieš arvien jaunas korekcijas sistemātikā.

Etimoloģija

labot šo sadaļu
 
Paceplītim aste parasti ir izslieta stāvus gaisā

Sugas zinātniskais nosaukums Troglodytes troglodytes ir cēlies no sengrieķu vārda τρωγλοδύτης, kas latviski nozīmē „dzīvojošais alā”.[8] Vārds radies, atspoguļojot paceplīša ligzdas formu — tā ir lodveida ar apaļu ieeju sānos, atgādinot alu.

Izskats

labot šo sadaļu

Paceplītis ir ļoti maza auguma dziedātājputns, turklāt tas ir mazākais visā paceplīšu dzimtā. Tā ķermeņa garums ir 8—12 cm, spārnu izplētums 12—16 cm, svars 6—12 g.[9]

Paceplītim ir gandrīz apaļš ķermenis, smails, slaids knābis un ļoti mazi, noapaļoti spārni.[9] Arī aste ir īsa un strupa. Tā parasti stāv saslieta stāvus gaisā. Paceplīša apspalvojums atkarībā no pasugas var būt dažādu toņu pelēkbrūns, kas uz zoda, krūtīm un pavēderes ir nedaudz gaišāks. Uz spārniem, astes un sāniem tam ir smalkas, tumšāk brūnas šķērssvītras. Virs acs ir smalka, gaišāk brūna svītra, kas atgādina gaišu uzaci. Paceplītim ir proporcionāli garas, tumši pelēkas kājas. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet jaunie putni ir nedaudz tumšāki, ar mazāk izteiktām šķērssvītrām uz sāniem.[9]

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu
 
Paceplitis ir mazs putniņš ar skaļu balsi

Paceplītis apdzīvo dažāda tipa mežus, biežāk aizaugušus ar bagātu pamežu. Tam patīk meži ar kritušiem kokiem, izgāztām saknēm, zaru kaudzēm un krūmājiem.[8] Tas ir ļoti aktīvs putniņš ar skaļu balsi. Dzied tikai tēviņš.

Paceplītis barību parasti meklē uz zemes vai zemos augos, pārvietojoties ar īsiem, ātriem lēcieniem, nedaudz atgādinot peli. Zeme tiek pārmeklēta metodiski no vietas, centimetrs pēc centimetra, izcilājot lapiņas, saknītes un sausās zālītes. Kukaiņus paceplītis medī arī lidojumā, kas ir spurdzošs, ar nelielām, īsām distancēm, ātri sitot spārnus. Sēžot koka zarā, tas bieži izslienas un ietupstas ar visu augumu.[9]

Paceplītis galvenokārt barojas ar dažādiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, ieskaitot kukaiņus, kukaiņu kāpurus, zirnekļus, tūkstoškājus un pat gliemežus.[9] Paceplītis reizēm seklos ūdeņos medī mazas zivtiņas, kurkuļus un vardītes, pabāžot galvu pilnīgi zem ūdens.[9] Tas barojas arī ar ogām, sēklām un pat ar jūras zālēm.

Ligzdošana

labot šo sadaļu
 
Paceplīša ligzdai ir lodveida forma ar nelielu caurumu sānos, atgādinot alu
 
Tēviņš būvē vairākas ligzdas
 
Mazuļus baro abi vecāki
 
Paceplīša olas

Paceplītis ir izteikti teritoriāls putns, un tēviņš aktīvi sargā savu teritoriju visu gadu.[9] Pārošanās sezona Eiropas paceplīšiem sākas martā vai aprīlī. Tēviņš parasti sapārojas ar vairākām mātītēm. Turklāt ligzdu būvē tēviņš.

Ligzda ir lodveida ar apaļu ieeju sānos, parasti iebūvēta koka dobumā, klinšu iedobē, eglītēs, kadiķos, zaru un stumbru žāklēs, zaru kaudzēs, izgāztu koku saknēs un pakrastēs.[8] Var tikt izvēlētas arī cilvēka radītas ligzdošanas vietas, paceplītis ligzdu var iebūvēt pat veca mēteļa kabatā.[9] Būvēšanai tiek izmantotas sūnas, papardes, sausi zāles stiebriņi, saknītes, miza un smalki egļu zariņi.[8] Ligzdas ir vairākas (līdz 12). Mātīte izvēlas ligzdu, kura tai visvairāk patīk, dodot priekšroku tēviņam, kuram ir vairāk ligzdu.[8] Pēc tam, kad mātīte ir izvēlējusies ligzdu, tā iekšpusi izklāj ar spalviņām un matiem. Ligzda var tikt atkārtoti izmantota vairākus gadus, turklāt ligzdas tiek izmantotas arī nakts gulēšanai. Aukstā laikā vienā ligzdā nakšņo vairāki paceplīši.[9]

Dējumā 5—8 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Gadā var būt arī 2 perējumi.[8] Olas perē tikai mātīte un inkubācijas periods ilgst apmēram 16 dienas. Mazuļus baro abi vecāki. Pēc 14—19 dienām jaunie paceplīši pamet ligzdu, bet vecāki turpina tos barot vēl 9—18 dienas.[9] Vecākais zināmais paceplītis ir nodzīvojis vairāk par 6 gadiem.[9]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Paceplītim ir 29 pasugas:[1][7]

  • Afganistānas paceplītis (Troglodytes troglodytes subpallidus)
  • Birmas paceplītis (Troglodytes troglodytes talifuensis)
  • Britu salu paceplītis (Troglodytes troglodytes indigenus)
  • Daito paceplītis (Troglodytes troglodytes orii) (izmiris 1930. gados)
  • Eiropas paceplītis (Troglodytes troglodytes troglodytes)
  • Feiras paceplītis (Troglodytes troglodytes fridariensis)
  • Fēru paceplītis (Troglodytes troglodytes borealis)
  • Hebridu paceplītis (Troglodytes troglodytes hebridensis)
  • Himalaju paceplītis (Troglodytes troglodytes neglectus)
  • Irānas paceplītis (Troglodytes troglodytes tianschanicus)
  • Islandes paceplītis (Troglodytes troglodytes islandicus)
  • Jakušimas paceplītis (Troglodytes troglodytes ogawae)
  • Japānas paceplītis (Troglodytes troglodytes fumigatus)
  • Izu paceplītis (Troglodytes troglodytes mosukei)
  • Kamčatkas paceplītis (Troglodytes troglodytes pallescens)
  • Kaukāza paceplītis (Troglodytes troglodytes hyrcanus)
  • Korsikas paceplītis (Troglodytes troglodytes koenigi)
  • Kuriļu paceplītis (Troglodytes troglodytes kurilensis)
  • Lībijas paceplītis (Troglodytes troglodytes juniperi)
  • Mandžūrijas paceplītis (Troglodytes troglodytes dauricus)
  • Nepālas paceplītis (Troglodytes troglodytes nipalensis)
  • Pakistānas paceplītis (Troglodytes troglodytes magrathi)
  • Santkildas paceplītis (Troglodytes troglodytes hirtensis)
  • Sičuaņas paceplītis (Troglodytes troglodytes szetschuanus)
  • Šetlendas paceplītis (Troglodytes troglodytes zetlandicus)
  • Taivānas paceplītis (Troglodytes troglodytes taivanus)
  • Vidusjūras austrumu paceplītis (Troglodytes troglodytes cypriotes)
  • Vidusjūras rietumu paceplītis (Troglodytes troglodytes kabylorum)
  • Ziemeļķīnas paceplītis (Troglodytes troglodytes idius)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «World Bird List: Dapple-throats, sugarbirds, fairy-bluebirds, kinglets, hyliotas, wrens & gnatcatchers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 29. maijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Paceplītis Troglodytes troglodytes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  3. ↑ Avibase: Eurasian, Winter or Pacific Wren (Troglodytes [troglodytes, hiemalis or pacificus) (Linnaeus, 1758)]
  4. ↑ Fifty-First Supplement to the American Ornithologists' Union Check-List of North American Birds
  5. ↑ Weir, J. T.; D. Schluter (2004). "Ice sheets promote speciation in boreal birds". Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences 271 (1551): 1881—1887. doi:10.1098/rspb.2004.2803. ISSN 0962-8452. PMID 15347509
  6. ↑ Martínez Gómez, Juan E.; Barber, Bruian R.; Peterson, A. Townsend (2005): "Phylogenetic position and generic placement of the Socorro Wren (Thryomanes sissonii)". Auk 122(1): 50—56. [English with Spanish abstract] DOI:10.1642/0004-8038(2005)122[0050:PPAGPO]2.0.CO;2 PDF text retrieved 20 November 2007
  7. ↑ 7,0 7,1 Avibase: Winter Wren
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 «Dabas Muzejs: Paceplītis Troglodytes troglodytes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  9. ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 «ARKive: Wren (Troglodytes troglodytes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. maijā. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paceplītis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Paceplītis&oldid=3832149"