Pakaļējais vēdera-sānu kauls

Pakaļējais vēdera-sānu kauls (Posterior ventro-laterale) saīsinājumā (PVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses aizmugurējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido vēdera bruņu.

PVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu).

Antiarhu PVL

Antiarhiem PVL kaulu, tāpat, kā priekšējo vēdera-sānu kaulu (AVL), veido divas sienas – sānu un vēdera siena, kuras savstarpēji savienotas gandrīz taisnā leņķī un ārpusē veido garenisku ribu jeb rumpja vidukļa kārbas ventrolaterālās ribas aizmugurējo daļu.

PVL sānu siena ir īsāka un šaurāka par vēdera sienu. Bisakantiem sānu siena ir salīdzinoši augsta, bet plakanākām formām (piemēram, A. ornata) šīs sienas augstums ir būtiski zemāks. Vislielāko augstumu PVL sānu siena sasniedz netālu no aizmugurējās malas dorsālā stūra rajonā. No šī stūra kauls pazeminās gan uz priekšu, gan atpakaļ. Priekšējā mala ir diezgan īsa. Šuves virsma, uz kuras uzguļ AVL, ir ļoti plata. Ar dorsālo malu PVL uzguļ sānu jauktajam kaulam (MxL). Šuves virsma priekšpusē ir šaura, bet dorsālā stūra rajonā šuve ar MxL ir platāka un uz iekšējās virsmas šeit atrodas ventrālā riba, kas ieguļ MxL kaula šuves vagā. Pašā aizmugurējā dorsālās malas daļā šuves virsmas platums strauji samazinās un pašā galā tā pazūd. Aizmugurējā mala ir brīva, ieliekta un vienmēr daudz garāka par priekšējo malu. Gareniskā riba, kas pārdala sānu un vēdera sienu, priekšējā daļā ir taisna, bet aizmugurē nedaudz izliekta. Sānu siena garengriezumā ir nedaudz izliekta, īpaši tuvāk aizmugurējai malai. Parasti sānu siena ir izliektāka par ventrolaterālo ribu, un tāpēc veidojas karnīze, kas īpaši labi izceļas pie sānu sienas aizmugurējās malas.

PVL vēdera siena ir daudz garāka un platāka par sānu sienu. Tā ir pilnīgi plakana. Uz priekšējās taisnās malas uzguļ AVL vēdera siena. Priekšējā mediālā, izliektā (bet reizēm taisna vai ieliekta) PVL mala uzguļ uz vidējo vēdera kaulu (MV) plātni, bet mediālā mala robežojas ar pretējās puses PVL mediālo malu. Kriesā PVL plātne ir platāka un uzguļ uz labās puses PVL kaula malu. Vēdera sienas aizmugurējā mala ir brīva, izliekta un stiepjas tālu atpakaļ aiz sānu sienas aizmugurējās malas. Šo PVL daļu var izcelt kā atsevišķu subanālo nodalījumu.

No ārpuses abas PVL sienas ir klātas ar tuberkulām. Kaula iekšējā virsma ir gluda. Aizmugurējais šķērseniskais ķīlis uz sānu sienas ir labi attīstīts. Uz vēdera sienas tas mazāk izceļas, bet pie mediālās malas var vispār pazust. Subanālā nodalījuma aizmugurējie sānu apgabali, kas atrodas aiz aizmugurējā šķērseniskā ķīļa, parasti ir klāti ar tuberkulām.

Artrodiru PVL

Artrodirām labā un kreisā PVL veido vēdera bruņas aizmugurējo daļu. Šie kauli ir izstiepti un izliekti. Labais kauls sašaurinās virzienā uz aizmuguri, veidojot trīsstūrveidīgu formu ar ieliektu mediālo malu. Kreisais kauls ir aptuveni vienādi plats visā garumā, un tā mediālā mala ir izliekta. Kreisās PVL plātnes mediālā mala uzguļ uz labās plātnes mediālās malas. PVL priekšējā sānu stūrī ir uz augšu izliekts izvirzījums, kurš robežojas ar sānu sienas anterior laterale kaulu. Dažām sugām kaulu aizmugurējā daļa ir plakana. Ar priekšējo malu PVL plātne robežojas ar AVL aizmugurējo malu, kas uzguļ PVL malai, bet priekšējās malas mediālā daļa robežojas ar posterior medio-ventrale, uzguļot tai.

Pārkaulošanās centrs atrodas apmēram vienādā attālumā no priekšējā un aizmugurējā gala tuvu pie laterālās malas. No iekkšpuses kaula virsma ir gluda ar saskatāmiem pārkaulošanās stariem.